Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas vainīga NN izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.
Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta NN un sodu tiesisko regalmentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināllikumu īpatnības , tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai.
Krimināltiesību teorija ir cieši saistīta ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, tādām krimināltiesiskām zinātnēm kā kriminālprocess, sodu izpildes tiesības, kriminoloģija, kriminālistika.
1.Krimināltiesību principi un to sistēma.
Krimināltiesībām piemīt noteikti principi, normās ietvertas vadošās idejas, pie tam gan tādas, kuras ir kopīgas visām tiesību nozarēm, gan arī tādas, kuras raksturo tikai apskatāmās tiesību nozares būtību un specifiskās īpatnības.
Tā likumības princips nosaka nacionālo normu atbilstību starptautiskajām tiesībām un Satversmei, izslēdz krimināllikuma piemērošanu pēc analoģijas; vainīguma princips deklarē, ka nav noziedzīgā nodarījuma bez vainas; saskaņā ar taisnīguma principu paredzēta soda individualizācija; humānisma princips paredz kriminalatbildību izslēdzošus apstākļus un izpaužas iespējā atbrīvot personu no kriminālatbildības un soda utt. Vēl pastāv personas vienlīdzības un personas atbildības principi.…
