Jēdzieni Latvijas vēsturē (tiesību)

Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa – muižas tiesības, ko muižnieku interesēs 1764.g. latviešu valodā izdeva barons K.F.Šulcs. Tās paredzēja zemnieku tiesības uz kustamo mantu, zemes mantošanu, klaušu un nodevu lieluma noteikšanu vaku grāmatās un deva iespēju sūdzēties par dzimtkungu zemes tiesā.
Akotnieki – kalpi, laukstrādnieki Latvijas teritorijā, kurus nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai. Par paveikto darbu akotnieki saņēma akorda algu (akotu).
Algādži – kalpi, kuri strādā par dienas algu. Pirmo reizi algādži minēti 1386.g. Vidzemes muižu dokumentos. 15.gs.b.-16.gs.s., kad saimnieki tika pārvērsti par dzimtļaudīm, algādži paturēja savu pārvietošanos brīvību. 16.gs.b. algādžus sauca par siena vīriem, bet 17.gs. par iebūviešiem. Bieži algādžiem bija sava iedzīve: 1 vai 2 govis un pat zirgs. Zviedru valdība 17.gs. centās ierobežot algādžu pārvietošanās brīvību, spiežot palikt uz gadu vai uzņemties apstrādāt zemi. …