Kāpitālisma attīstība Anglijā un Francijā

Vēlāk industrializācijā, iežogojumiem bija pārsteidzoši rezultāti: pirmkārt, aitu audzēšanas nozares paplašināšanās bija nepieciešamais priekšnosacījums vilnas pārstrādes industrijas nodibināšanai un turpmākai attīstībai. Tas veidoja aitkopībā nodarbināto zemnieku un jauno uzņēmēju nākotni Anglijā; otrkārt, bailes no tā, ka pārvēršot aramzemi ganību laukos varētu izraisīt pārtikas trūkumu iedzīvotājiem, bija nepamatotas, un darba alga nesāka celties pārtikas augsto cenu dēļ. Pārtikas cena saglabājās adekvāta, jo kukurūza tika eksportēta viscaur 17. gs., un valsts ziemeļu apgabalā tika ievesta audzēšana, kas kompensēja aramzemes izmantošanu ganībās. Treškārt, iežogošana lauza saiknes starp zemniekiem un zemi, radīja jaunu darbaspēku, kam nebija citas izvēles, kā strādāt darba devējam, nevis sev. Tas bija nepieciešams priekšnoteikums, lai industriālās aktivitātes būtu kapitālistiskas. Iežogošana palielināja bagātību un politisko spēku gan lielajiem zemes īpašniekiem – aitu audzētājiem, gan tirgotājam – rūpniecības kapitālistam. Šī attīstība mainīja politisko un sociālo valsts situāciju mainot spēku samēru un daudz vēlāk novedot situācijā, kad pastāv cīņa starp tirdzniecības un rūpniecības kapitālistiem par dominēšanu politikā.

Francijas industrializācijas īpatnības.
Lai gan iedzīvotāju pieaugums bija pietiekams, bija nopietns industriālo strādnieku trūkums. Kā arī 19. gs. vidū tikai ¼ no visiem ražošanā nodarbinātajiem strādāja lielās rūpnīcās. Bija nekvalificēts darbaspēks, zemas algas, zema produktivitāte, kas izraisīja nekonkurētspējīgu masu produkciju tādējādi nepietiekamu iekšējo tirgu. Izcili rezultāti tika sasniegti nozarēs, kur bija nepieciešams roku darbs, maza apjoma ražošana. …