Kopsavilkums. Jasperss raksta, ka cilvēks saprot filosofiju tikai pasaulē, kurā tā ir izaugusi un cilvēku liktenī, kuri to ir domājuši. Domātājs mums ir jāatrod tā iemiesotajā īstenībā. Filosofijai jāīstenojas tās radītājā. Cilvēkam nav jābūt profesoram, lai filozofētu, jo filozofēšana ir sevis apzināšanās, tā nav atkarīga no profesijas vai kā tāda. Visa filosofijas vēsture ir kā acumirklis cilvēka sevis apzināšanās procesā. Tā ir kā bezgalīga diskusija, kas rāda spēkus, kas triecās cits pret citu, jautājumus, kuri šķiet neatrisināmi, sasniegumus, noslīdējumus, dziļu patiesību un maldus. Mums ir tikai viena īstenība – šeit un tagad. Tas, ko mēs palaižam garām neatgriežas, bet cenšoties dzīvot pagātnē vai nākotnē, mēs pazaudējam savu esību. Filosofijas vēsturē katrs nākamais darbs neaizstāj iepriekšējo, tie visi ir līdzvērtīgi, jo katram filozofam ir savs skatījums. Nav iespējams pateikt, ka grieķu filozofi ir sliktāki par Ķīnas filozofiem, viņu darbi, pieejas un idejas vienkārši ir atšķirīgas. Lai pilnvērtīgi uztvertu kāda filozofiju, nepieciešams iepazīt pašu filozofu, iepazīties ar tā dzīvi.
Kopsavilkums. Karla Jaspersa grāmatā „Ievads filozofijā” ir ļoti jūtama viņa paša atziņa: „es nezinu, kas es esmu, man nav vajadzīgs runāt par savu būtību”. Jasperss, kā jau eksistenciālisma pārstāvis, liek uzsvaru uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci. Tā, piemēram, viņš filozofē par cilvēku, pasauli, Dieva eksistenci, vēsturi un ticību. Grāmatā svarīgi jēdzieni ir tepatība un būtme, kas parāda to, ka filozofam svarīgs ir tagadnīgums, viņaprāt, acumirklis var būt viss, un to, kas palaists garām, vairs atgūt nevar. Jasperss raksta par ticību un zināšanām, to, ka cilvēkam svarīgs apkārtējo viedoklis, viņš meklē izziņas ceļus, nevis patur jau zināmus nolikumus kā gatavu rezultātu. Cilvēks vēlas pamatojumu arī nepamatojamiem priekšnosacījumiem. Pat paklausībā autoritātei viņš grib zināt, kāpēc paklausa. Tas, ko mēs zinām, vienmēr ir tikai mūsu izklāsta gaismas konuss būtmē vai izklāsta iespējas izmantojums, un atziņas bieži vien ir tikai šķietamas zināšanas. Kopumā grāmata ir ar stipru filozofisku saturu, tā sniedz ieskatu filozofijas vēsturē un atklāj daudzus faktus arī iz filozofa dzīves.
…