Ekonomiku kā terminu nevar konkrēti definēt. Katrs autors ir tiesīgs izmantot tādu formulējumu, kāds atbilst viņu grāmatas izklāstam. Un tas var būt atšķirīgs, kaut gan svarīgākās, galvenās nianses un galvenā domā, protams, sakrīt. V. Brikses grāmatā „Tirgus ekonomikas pamati” ekonomikas teorija definēta kā zinātne, kas pēta to, kādā veidā sabiedrība nodrošina efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Principā, lielākajā daļā formulējumos galvenā doma ir tāda, ka ekonomikas teorija ir mācība par ekonomikas subjektu rīcību un cēloņsakarībām viņu saimnieciskajā darbībā. Ekonomika tiek sadalīta divos apakšjēdzienos: mikroekonomika un makroekonomika. Mikroekonomika pēta individuālas saimnieciskas vienības rīcību: tā ir atsevišķa nozare, firma, mājsaimniecība, ieņēmumi un izdevumi u.tml., turpretī makroekonomika pēta cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī. Piemēram, kopproduktu, nacionālo ienākumu, inflāciju, bezdarbu u.c.