Filosofija - sengrieķu cilmes vārdi philo sophia – gudrības, patiesības mīlestība; dziļi personiskas pasaules, cilvēces un cilvēka būtisko, mūžīgo eksistences jautājumu, principu meklējumi un to atklāsme. Filozofija ir saruna ar sevi un citiem, skolotāja - vārda visplašākajā nozīmē kā gudrības nesēja - uzklausīšana un patstāvīgas atbildes meklēšana. “Domāju, tātad esmu’’(Renē Dekarts). Tā ir gudrības mīlestība, kas vienmēr liek meklēt nezināmo, ceļš no neizpratnes uz apskaidrību. Jautāšana, savas nezināšanas atzīšana ir pirmais solis šajā ceļā. Tā nedod visiem vienādas, objektīvas zināšanas. Mūsdienu filozofijas darbība ir saistīta ar dzīves, pasaules ētikas jautājumiem un praktisko filozofiju.
Filozofija ir cieši saistīta ar folkloru. Filozofiskā doma nevar rasties tukšā vietā, tai ir sava attīstības vēsture. Latviešu tautas folklora ietver sevī gadu simteņiem krāto pieredzi. Tā nav tikai specifiska mākslas parādība, bet gan konkrēta laika posma tautas pasaules skatījuma galvenā paudēja. Folklora glabā liecības par to, kā tikušas meklētas un arī tika rastas atbildes uz svarīgiem sabiedrības un cilvēka pastāvēšanas jautājumiem: kas ir pasaule, kāda ir cilvēka loma, uzdevums pasaulē u.c. Šos jautājumus risina arī filozofija. Folklorā tautas pasaules skatījums ir atspoguļots ne tikai folkloras tekstos, bet arī darba un svētku ieražās, sadzīves normās, ornamentos, priekšmetos, apģērbā un ēkās. Cilvēka un ar viņa pastāvēšanu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši folkloras filozofijas apzināšanas mēģinājumu centrā. …
