Ķermeni balsta kauli. Kaut arī kauli ir ļoti izturīgi, tomēr pēc sitiena, sagriešanas ap asi vai pārslodzes tie var pārlūzt vai ieplīst. Šādus ievainojumus sauc par lūzumiem. Lūzumu var radīt spēka tieša iedarbība, tad kauls lūst spēka pielikšanas vietā. Lūzuma cēlonis var būt arī spēka netieša iedarbība, tad kauls lūst augstāk vai zemāk par spēka pielikšanas vietu. Netieša iedarbība ir arī tad, ja kauls lūst locekļa pārmērīgas sagriešanas vai pārslodzes dēļ.
Kaulu tuvumā atrodas lieli asinsvadi, nervi un svarīgi iekšējie orgāni, tādēļ lūzuma gadījumā jārīkojas saudzīgi. Pirmās palīdzības uzdevums ir padarīt neiespējamu jebkuru lieku kustību, lai pasargātu cietušo no vēl lielākas traumas.
Ja rodas aizdomas par lūzumiem, cietušajam jāpalīdz, pēc iespējas cenšoties viņu nekustināt. Vienu savu roku novietojiet augšpus lūzuma, otru - lejpus tā, un tā centieties noturēt locekli nekustīgu, kamēr ierodas "Ātrā palīdzība". Ja "Ātrā palīdzība" kavējas, piesaitējiet locekli pie kādas ķermeņa daļas vai pie stingra atbalsta jeb šinas. Kā rīkoties biežāk sastopamo lūzumu gadījumā, pastāstīts nodaļas turpinājumā. Taču ir dažas lietas, kas jāievēro jebkura lūzuma gadījumā; tās uzskaitītas blakus. Vienmēr, ja neesat drošs, ir lūzums vai nav rīkojieties tā, it kā būtu lūzums.
Pazīmes. Lūzumu galvenās pazīmes ir nosauktas attēlam blakus esošajos pierakstos. Saprotams, ne jau katram lūzumam ir visas šīs pazīmes. Dažiem lūzumiem raksturīgās pazīmes minētas turpmākajās lappusēs.
• Briesmas. Raugieties, lai cietušo neapdraudētu vēl kādas briesmas, piemēram, lai cietušajam neuzbrauktu automašīna, ja viņš pakritis uz ielas.
• Šoks. Ja lauzts liels kauls piemēram, augšstilba kauls, var sākties smaga iekšēja un (vai) ārēja asiņošana un rasties šoks.
• Kaula lūšanas troksnis. Cietušais dažkārt stāsta, ka dzirdējis vai jutis, kā salūst kauls; reizēm viņš arī sajūt lauzto kaula galu čirkstēšanu.
• Pietūkums. Bojājuma vieta var būt pietūkums un zilumi; tie ne vienmēr parādās uzreiz.
• Deformācija. Parasti, salīdzinot cietušo locekli vai ķermeņa daļu ar atbilstošo pretējas puses locekli vai ķermeņa daļu, ir redzama deformācija, piemēram, viena kāja var būt īsāka par otru, kāja vai roka var būt nedabiski izgriezta vai saliekta neparasta leņķī.
• Kustības. Cietušajam ir grūti vai pat neiespējami kustināt savainoto ķermeņa daļu.
• Sāpes. Cietušais var sūdzēties par ārkārtīgi stiprām sāpēm ievainojuma vietā.
Rīcība
…
