Sabiedrības un valsts attīstības skaidrojumā vērā ņemam teritoriju un laiku, kad valsts veidojusies un cik dziļi valsts nosaka sabiedrības ekonomisko un sociālo struktūru.
Rietumu politiskā sabiedriskā doma saista valsti ar bezpersonisku legālu kārtību, saskaņā ar kuru var realizēt kārtību pār kādu noteiktu teritoriju.
Teorētiskais virziens – Liberālisms apskata suverenitātes un pilsonības jautājums; vēlāk liberālā demokrātija – jaut attīsta tālāk, bet uzmanību koncentrē uz politiskās atbildības problēmu., marksismam t.i. koercitīvās (piespiedu) varas probl., politiskajā socioloģijā – valsts varas institucionālās funkcion. sist. Līdz nācijas valsts sist.
Suverenitāte, pilsonība, attīstība
Valsts varas nepieciešamību nosaka indivīdu egoistiskā daba un uzvedība kā arī savstarpējās saskarsmes modelis.
Valstij jātiek uzskatītai, ka viss ko tā dara ir leģitīms. Valsts ir pietiekami gudra, lai reprezentētu visu indivīdu interešu summu, lai sabiedrība uzplauktu. – Hobsa priekšstati „visu kara pret visiem novēršana” Valsts ir absolūta vērtība un leģitīma. Hobs ir gan liberālis, gan antiliberālis vienlaicīgi.
Mūsdienās liberālā ( valda elite un tā novērš visu karu pret visiem) demokrātija ir atdalīta no partisipārās - pārstāvniecības( balstās uz Ruso – sabiedriskais līgums nodrošinās cilvēkiem brīvību veidojas kooperācija sabiedrībai un valstij caur likumdošanu. Ruso cilvēku vēlas iesaistīt likumu veidošanā, pilsoņiem jāpaliek suvereniem, demokrātijai jābūt ne reprezentatīvai – t.i. vēlot pārstāvjus, bet partisipārai. Ruso pašvaldību ideja faktiski iespaido marksismu – demokrātija pastāv tā tipa valstīs, kur valsts reizēm atskaitās saviem pilsoņiem.
Makss Vēbers - mūsdienu Eiroliberālis – sociologs nepieņem viedokli, ka valsts ir parazīts. Tomēr uzskata ka dominējošais demokrātijas pamats ir elitārisma modelis, parlaments ir instruments, kas garantē valdīšanas atvērtību, t. i. mehānisms, lai saglabātu vērtību sacensību un konkurenci., bet neizbēgama ir centralizēta administrēšana. Tomēr mūsdienu pasaules kontekstā jāprot atšķirt valsts pārvalde un birokrātija, funkcijas un uzdevumi.(Ļeņins nespēja atšķirt).
Šumpēters uzskata, ka klasiskās demokrātijas teorija ir nepamatota, jo tiek jaukti jēdzieni.…
