Mākoņi, to klasifikācija un galvenās pazīmes
Augstie mākoņi 3 – 8 km, mainās sezonāli, mitras zemas, mākoņi no ledus kristāliem, šķiedraina vai fibrioza uzbūve.
Cirrus – ļoti liela formas dažādība un mainība, atspoguļo vēja fluktuācijas gan horizontālā, gan vertikālā griezumā. Tiem ir tendence veidoties dienās ar labiem laika apstākļiem un viegliem vējiem. Parasti tie nedod nokrišņus (iznēmums, ja tie veidojušies izklīdinoties pērkona negaisam). Tie nedod informāciju par gaidāmo laiku.
Cirrocumulus – sastāv galvenokārt no ledus kristāliem. Spilgti balti, bet plankumaini, ko dod mazie tornīši (norāda uz vertikālo turbulenci). Forma – mazas apļveidīgas pārsliņas, jēriņveida klātas debesis, atgādinot ūdens virsmu vai smiltis. Tendence pārvietoties augšējo slāņu vēja virzienā, kas atšķirīgs no piezemes vēja. Nedod nokrišņus, saistās ar labiem laika apstākļiem.
Cirrostratus – plašāk izplatīti kā cirrus mākoņi, parasti caurspīdīgi, spilgti balti, nav kontrastu, veidojas vairākos slāņos (stāvos). Tendence pārvietoties augšējo slāņu vēja virzienā, kas ir atšķirīgs no piezemes vēja virziena. Parasti veidojas dienās ar viegliem vējiem un pieaug to spēks. Ci un Cs kā zīme laikapstākļu maiņai (augstas frontes tuvošanās, zema spiediena ieplakas veidošanās, pērkona