Recepte ir ārsta nozīmēts dokuments, kas ietver sevī informāciju par to, kādas zāles, cik daudz un cik bieži ir nepieciešamas individuālam pacientam. Tas ir ārstēšanas veids – pacientam ir jālieto zāles, lai izārstētos vai lai sekmētu ārstēšanu. Ar recepti pacients dodas uz aptieku, kur farmaceits viņam pārdod noteiktās zāles. Recepte ir formāla komunikācija starp ārstu un farmaceitu. Bet citreiz nepietiek ar to, ka mēs saņemam kaut kādu papīrīti no ārsta, itin nemaz nezinot, kas tur ir rakstīts, bet šis dokuments galu galā attiecas uz mums pašiem. Arī recepti var izlasīt!
Recepte parasti ir dokuments, kas ir drukāta papīra forma, ko aizpilda ārsts. Uz šī dokumenta ir paredzēti lauki pacienta vārdam, uzvārdam u.c. personas datiem, izrakstāmo zāļu nosaukumam, devai, lietošanas biežumam, ārsta personas datiem. Uz receptes norāda zāļu izrakstīšanas datumu, tādēļ receptei var būt arī termiņš, kādā norādītās zāles var nopirkt. Tā tas ir, piemēram, Latvijā. Pat receptes izmērs ir noteikts! Un tas ir tikai viens no veidiem, lai izvairītos no receptes viltošanas.
Gadu gaitā ārsti ir izpētījuši, kā vislabāk rakstīt receptes, lai tās būtu saprotamas, lai nerastos pārpratumi vai negadījumi ar zāļu izsniegšanu, lai izvairītos no viltojumiem.
Vislielākā problēma ir ārstu rokraksti, jo nereti tie ir pilnīgi nesalasāmi. Tad burti nav izšķirami no cipariem, tad rokraksts ir vilnīšu veidā, tad daudzi burti šķiet vienādi... Ja tiek rakstīts kāds zāļu nosaukums, tad varbūt vēl ir cerība to kaut kā izlasīt, pat ja daži burti nav saprotami, bet receptēs tiek lietoti daudzi jo daudzi saīsinājumi (par tiem sk. tālāk tekstā), kas var būt pat viens burts. Un ja šis saīsinājums ir neizlasāms, tas var recepti padarīt nesaprotamu vai pat nederīgu. Piemēram, 0 var izskatīties kā c vai o, vai a, vai pat e.
…
