.Teorētiskais pamatojums
Kofeīns (C8H10N4O2) balta kristāliska viela bez smaržas, ar rūgtenu garšu. Kofeīns dabiski rodas tējas lapās, kafijas pupiņās, kakao pākstīs, ko izmanto šokolādes ražošanā, un daudzos citos ~60 augos. Kā aromatizējošs līdzeklis – tas tiek pievienots bezalkoholiskiem un enerģijas dzērieniem. Tas iedarbojas, stimulējot smadzenes un centrālo nervu sistēmu, kas kofeīna lietotājam palīdz saglabāt možumu un kavē noguruma iestāšanos.
EK regula Nr. 1924/2006 norāda, ka ieteicamā kofeīna uzņemšana ir no 40 mg līdz 75 mg porcijā. Daudzas analīzes metodes tiek izmantotas kofeīna kvantificēšanai, piem., AEŠH, IS spektroskopija, Ramana spektroskopija, kā vienkāršāko un izmaksām lētāko var pieminēt UV-VIS metodi.[1]
Izmantotās noteikšanas metodes būtība:
Kofeīns veido simetrisku absorbcijas joslu ultravioletajā apgabalā ar molārās absorbcijas koeficientu ~104 L·mol-1·cm-1, kas atbilst tās maksimumam pie 273,5 nm. Līdz ar to fotometriski kofeīns ir samērā viegli un precīzi kvantificējams, tomēr noteikšanai stipri traucē citi savienojumi, kuri absorbē gaismu šī viļņu garuma tuvumā. Tējas gadījumā tādi savienojumi ir tanīni, flavonoīdi, guanīns u.c.[1]…