Koka sijas izpēte

Secinājumi:
Eksperimentā apskatītā salikta šķērsgriezuma koka sija tika slogota līdz 8 kN, turklāt pēc teorētiskiem aprēķiniem sijas nestspēja ir 19.98 kN.
Pēc sijas atslogošanas gan izlieču mērītājs, gan tenzometri (augšējo un apakšējo šķiedru deformācijas mērīšanai) neatgriežas sākotnēja stāvoklī. Šo atšķirību var izskaidrot ar to, ka bija nepietiekama slodzes izturēšana, jo katrā pakāpē slodze jāiztur zināmu laiku līdz nosacītai deformāciju stabilizācijai.
Apskatot iegūtus rezultātus var secināt, ka teorētiskie aprēķini atšķiras no eksperimentālajiem datiem. Nesaistes var izskaidrot ar to, ka teorētiskajā izpētē koka sija tika apskatīta ar nepadevīgiem (līmētiem) savienojumiem, turklāt eksperimentā bija naglota sija. Iegūtie nosacītie rezultāti ļauj aptuveni spriest par sijas stiprības un deformatīvajām īpašībām. Balstoties uz to, ka faktiskā naglotas sijas stiprība ir vismaz par 40 % zemāka, nekā analoga šķērsgriezuma līmētas sijas stiprība un izliece apmēram 5 reizes lielāka, tiek pieņemts slogošanas līmenis eksperimentam ar naglotu siju. Padevīguma koeficientam ir jābūt mazākam par 1, turklāt augšējai šķiedrai tas ir 0,87 apakšējai šķiedrai 1.32. Taču pārrēķinot padevīguma koeficientu pie masas centra koordinātes naglotai sijai tiek panākts ka abi padevīguma koeficienti<1 Aprēķinātais stinguma koeficients (ksk = 2.78) rada, cik reizes eksperimentālās sijas izliece ir lielāka, nekā teorētiskās sijas izliece.
…