Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:777325
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Griešana ir apstrāde, kurā notiek saišu saraušana starp koksnes daļiņām noteiktā virzienā ar skaidas veidošanos vai bez tās.
Ir 3. griešanas veidi:
1.griešana ar skaidas noņemšanu (zāģēšana, ēvelēšana, frēzēšana, urbšana, slīpēšana)
2.griešana bez skaidas noņemšanas (lobītā vai drāztā finiera sagriešana ar šķērēm vai ar nažiem)
3.griešana šķiedru virzienā, kas pāriet skaldnē (malkas skaldīšana, jumta skaidu plēšana)
Elementārais grieznis ir ķīlis. Lai notiktu griešana instruments (ķīlis) jāpārvieto attiecībā pret sagatavi vai otrādi.
Lai notiktu griešanas process ir jābūt divām kustībām:
1.griešanas kustība, kas nodrošina vienas skaidas atdalīšanu. Līnija, pa kuru grieznis veic griešanas kustība, sauc par griešanas trajektoriju.
2.padeves kustība papildus kustība, kas nodrošina skaidas noņemšanu ar griezēj instrumentu (ķīli) veicot pretēju kustību.
Griezējinstrumenta darba daļa, kas veic griešanas procesu ir ķīļveida grieznis, kuram ir četras plaknes:
1.priekšējā plakne
2.aizmugures plakne
3.divas sānu plaknes.
Priekšējās un aizmugurējās plaknes krustošanās līniju sauc par griezēj šķautni, jeb griežņa asmeni. Dažiem darbarīkiem, piemēram, šķērszāģu zobiem, griezēj šķautne veidojas krustojoties priekšējai un sānu plaknei un krustošanās līniju sauc par aizmugures šķautnēm.
Griešanas veidi:
1.atklātā griešana ir tad ja grieznis ir platāks par apstrādājamo detaļu un griešanas procesā iegūstam vienu apstrādātu plakni.
2.pus slēgtā griešana ir tad ja grieznis ir veido divas apstrādātas plaknes, piemēram, ja griezēj instruments ir uz pusi mazāks par apstrādājamo detaļu.
3.slēgtā griešana ir tad kad grieznes vienā gājienā veido trīs apstrādātas virsmas, piemēram, frēzēšana, urbšana, dobšana.
Griešanas spēku ietekmē:
1.koka suga- lai apstrādātu cietāku koksni ir nepieciešams pielietot lielāku griešanas spēku.
2.koksnes mitrums- palielinoties mitrumam līdz 30% koksnes mehāniskā stiprība samazinās, bet ja pārsniedz 30% koksnes mehāniskā stiprība nemainās, bet koksnē esošais mitrums grieznim kalpo kā smērviela.
3.griešanas veids- vis grūtāk ir apstrādāt koksnes gala šķiedru, bet griežot koksni paralēli šķiedrām ir jāpielieto 2 reizes mazāks spēks nekā griežot gala šķiedru vai šķērsām šķiedrām, bet griežot tangenciālajā virzienā ir jāpielieto 6 reizes mazāks spēks.
4.skaidas biezums
5.iezāģējuma dziļums- jo lielāks iezāģējuma dziļums, jo lielāks griešanas spēks jāpielieto.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register