1.Komerctiesības kā tiesību nozare
Attiecībā uz komerctiesībām, ka tiesību nozari, pasaules praksē- ir izveidojušas 2 koncepcijas, kas pamatojot uz civiltiesību un komerctiesību attiecībām: duālistiskā – nosaka, ka civiltiesības un komerctiesības ir atsevišķas tiesību nozares un atsevišķi tās tiek sistematizētas; unificēta- civiltiesības un komerctiesības tiek sistematizētas vienkopus jāatzīmē, ka mūsu valsts pieturas pie duālistiskas koncepcijas, un komerctiesības mūsu valstī ir patstāvīga tiesību nozare, kurai ir savs regulēšanas priekšmets- lietošanas tiesības (licences līgumi), mantiskas attiecības; objekti: juridiskais objekts – komercdarbība, bet materiālais objekts komersantam piederoša manta, prece, kā arī pats uzņēmums, pastāv arī atsevišķa normatīvā bāze, kas uz šodienu regulē komerctiesības: likums “Par uzņēmējdarbību”, kas iezīmē vispārējas tiesību normas, terminus, likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas norada maksātnespējas pazīmes un procedūras; MK noteikumi Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licenzēšanas noteikumi” un virkne citu normatīvo aktu, bet jāatzīmē, ka pašreizējie normatīvie akti ir izstrādāti dažādos laika periodos, līdz ar to pastāv nesaskaņas pamatprincipos un terminoloģijā, bet tos novērš jaunais Komerclikums.
2.Komerctiesību jēdziens un būtība
Komerctiesības – privāttiesisko normu kopums, kurš veic to personu tiesisko regulējumu kuras nodarbojas ar komercdarbību, ar mērķi aizsargāt trešo personu tiesības. Komerctiesības regulē attiecības, kas saistītas ar tirgu, tirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Kā redzams no definīcijas, komerctiesības ir nepieciešamas trešo personu aizsardzībai, tai skaitā arī valsts interešu aizsardzībai. Kaut arī komerctiesības ir privāto tiesību nozare, tās daudz ciešāk ir saistītas ar publisko tiesību sfēru, nekā civiltiesības. Komerctiesību regulēšanas priekšmets ir lietošanas tiesības (licences līgumi), mantiskās attiecības. Būtiskā komerctiesību pazīme ir pelņas gūšana, komerctiesībās vienmēr darbojas atlīdzības princips. Otrā komercdarbības būtiskā pazīme ir tās sistemātiskums.
3.Komerctiesību attīstības vēsture
Juridisko terminu vārdnīca terminu “komercija” skaidro, ka tirdzniecību. Tirdzniecības tiesības jau no paša sākuma regulēja attiecības kas saistītas ar tirgu , kā arī pārdevēja un pircēja attiecības. Tirdzniecības tiesību rašanas vieta ir Itālijas pilsētās, kas nodarbojas ar jūras tirdzniecību. Pirmie stigrie normatīvie akti šajā jomā:1)Ludviga 14.ordinance “Par sauszemes tirdzniecību”, 1963.gads 2)ordinance “Par jūras tirdzniecību”1681.gads.
4.Komerctiesību un civiltiesību savstarpējā mijiedarbība
Jāatzīmē, ka dažās valstīs komerctiesības un civiltiesības tiek sistematizētas vienkopus. Savukārt mūsu valstī civiltiesības un komerctiesības tiek sistematizētas atsevišķi, bet neskatoties uz to, komerctiesības un civiltiesības ir cieši saistītas. Ka komerctiesību, tā arī civiltiesību regulēšanas priekšmets ir mantiskās attiecības. Galvenā atšķirība ir tā, ka civiltiesības regulē arī personu nemantiskās attiecības. Gan civiltiesībās, gan komerctiesībās tiesisko attiecību objekts var būt saimnieciskā darbība, bet komerctiesībās tā tiek veiktā tikai un vienīgi peļņas nolūkā. KT ir daudz dinamiskākās un elastīgās nekā civiltiesības, un daudz ciešāk saistītas ar publisko tiesību sfēru.
5.Komerctiesību avoti
Normas, kas satur KT normas: 1)paražas; 2)precedenti (Latvijā nav); 3)norm. akti; 4)ties. zinātne.
6.Latvijas Republikas normatīvie akti komerctiesību jomā
1)Lik. par Uzņēmējdarbību.; 2)Lik. par LR Uzņ.reģ.; 3)MK not. Par nodokļu maksātāju reģistru; 4)Lik. par uzņ. un uzņ. sab. maksātnesp.; 5)MK not. atsev. uzņ.darb. veidu licenzēš. noteik.; 6)Konkurences lik.; 7)Lik. par ārvalstu ieguldīj. LR; 8)LR CL 4.d.saist.ties. 9)ST.…
