Grāmatā “Mind, Self and Society” (1934) Mīds aprakstīja kā indivīdi parādās un izpauž sevi sociālā procesā. Izņemot cilvēku pieredzi indivīda psiholoģijas rāmjos, Mīds analizēja pieredzi no “komunikācijas sociālās kārtības standartuzskata”. Šajā grāmatā viņš apraksta savu uzskatu teoriju, kas balstās uz zīmju simbolu komunikāciju.
Prāts, atbilstoši Mīda teorijām, rodas pašā komunikācijas sociālajā procesā un nevar tikt saprasts atsevišķi no šā procesa. Komunikācijas process ietver divas fāzes:
1)žestu saruna;
2)valoda vai žestu saruna, kuriem ir kaut kāda nozīme.
Šīs divas fāzes nosaka sociālo kontekstu, kurā divi vai vairāk indivīdi atrodas mijedarbībā ar citiem indivīdiem.
Žestu valodu var ļoti labi parādīt uz suņu piemēra. Kad suņi pieej viens pie otra, viņi lieto žestu valodu. Dzīvnieki staigā viens otram pakaļ, osta viens otru, tādā veidā sagaidot identu rīcību no otra. Vēstures gaitā komunikācija attīstījusies no vairāk vai mazāk primitīviem paņēmieniem vienotā sociālā mijiedarbībā. Cilvēku pasaulē valoda aizvieto (bet ne iznīca) žestu valodu un rada pāreju no bezzīmju uz zīmju komunikāciju.…