Komunikācija:
* sakari, sakaru sistēma, vadu sistēma,
* satiksmes ceļi,
* sazināšanās, informācijas pārraide,
* saskarsme, saziņa, domu, priekšstatu, jūtu apmaiņa starp cilvēkiem.
Cilvēki sāka sazināties, lai izdzīvotu. Vispirms tie izmantoja žestus, mīmiku, dažādus signālus, lai nodotu informāciju. Ar laiku sāka izdot artikulētas skaņas. Svarīga bija komunikācija ar paaudzēm, lielām cilvēku grupām, jo dažādiem cilvēkiem bija dažādas metodes kā, piemēram, pagatavot ēdienu, medīt, ārstēties. Ļoti svarīga bija šīs informācijas izplatība.
Rakstības attīstība ir pirmā no informācijas revolūcijām (pec Irvinga). Par tās sākumu tiek uzskatīts 8.gs.p.m.ē.
* ķīļraksts – 4.g.t. beigas p.m.ē. – 1.g.t.otrā puse. Uz māla plāksnītēm veidoja zīmes – ķīļus, strīpiņas. Tās sauc par piktogrammām, ideogrammām, dažādi simboli, hieroglifi.
Pirmatnējais raksts veidojas galvenokārt no stilizētiem elementiem. Pirmatnējās sabiedrības cilvēks iemanās izmantot dažādus priekšmetus un noturīgā materiālā veidotas zīmes. Tā, piemēram, atpakaļceļu varēja iezīmēt, aizlaužot zarus ceļmalas kokiem, ieskrāpējot kādas zīmes koku mizā vai vēl kā citādi. Virziena norādīšanai noderēja bulta. Dzīvnieka attēls tai blakus norādīja, ka bultas virzienā devies medījums. Tā pamazām izveidojās zīmes un signāli ar noteiktu nosacītu nozīmi. Pirmatnējā sabiedrība šādus līdzekļus sāka izmantot svarīgu ziņu pārraidīšanai. Piemēram, bungu rīboņa varēja aicināt uz karu vai uz aizstāvēšanos, dažādi ugunskuru dūmi plašai apkaimei ziņoja, ka tuvojas vēstneši, labvēlīgi noskaņoti svešinieki vai arī ienaidnieki.
Virves, koka kluči, akmens bija parastais materiāls, ko pirmatnējais cilvēks izmantoja informācijas saglabāšanai. Tādējādi līdzās runātajai valodai aizvien vairāk tika lietotas dažādas nosacītas zīmes. Šai nosacīto zīmju lietošanas tradīcijā sakņojas rakstība, būtībā tā ir izaugusi no šās tradīcijas.
Valodas vienības piktogrāfiskajā rakstā vēl netiek atveidotas, tādēļ piktogrammas var "lasīt" jebkurā valodā. Piktogrāfiskais raksts nodrošina saprašanos arī tādos gadījumos, ja viena puse neprot otras puses valodu. Senajā sabiedrībā, kuru veidoja nelielas apvienības katra ar savu valodu, piktogrāfiskais raksts labi noderēja par "starptautisku" saziņas līdzekli. Taču plašākas informācijas vajadzībām piktogrāfiskais raksts ir nepilnīgs, jo abstraktas parādības piktogrammās attēlot ir visai grūti un pat nav iespējams.
* feniķiešu raksts – burtu-zīmju raksts, radies ap 1500.g.p.m.ē. pirmais burtu-zīmju raksts, no tā arī radies pirmais alfabēts ar 22 burtu zīmēm. No tā attīstās grieķu rakstība.…
