Padomju sociālistisko republiku savienība jeb mums vairāk pazīstama vienkārši kā PSRS. Pasaulē PSRS kā lielvalsts nostiprinājās pēc otrā pasaules kara. Savienības valstīs, tajā skaitā arī Baltijas valstīs, sākās tā saucamā sociālisma būvēšana.
PSRS nodibinājās komunistiskās partijas varas monopols., pārējās partijas bija aizliegtas. Vēlēšanās kandidēja tikai viens saraksts, un cilvēkiem bija tikai divas iespējas balsot vai nebalsot. Vairums balsoja, jo citādāk sevi varēja apdraudēt un riskēt kļūt par sava veida valsts ienaidnieku. Rezultāti bieži tāpat tika viltoti.
PSRS atradās aiz tā saucamā “dzelzs priekškara”- apkārtējai pasaulei nebija informācijas, kas tur patiesībā notiek, jo ārzemju žurnālisti valstī principā netika ielaisti. Oficiālās ziņas atspoguļoja komunistiskās partijas “vienīgo pareizo viedokli”, partija algoja sev uzticamus žurnālistus.
Valsts iestādēs notika kadru “tīrīšanas”, kuru laikā komunisti izrēķinājās ar cilvēkiem, kuri pauda atšķirīgas idejas un uzskatus. Plaši tika pārkāptas cilvēktiesības.
PSRS notika masveida nacionalizācija- valsts savā īpašumā pārņēma rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumus, bankas un zemi. Izzuda privātīpašnieku slānis. Arī lauksaimnieciskā ražošanas koncentrējās valsts sektorā.
Saimniecība attīstījās saskaņā ar piecgadu plāniem. Valsts noteica ko un cik katram uzņēmumam jāražo; kur un par kādu cenu jāpārdod.…