DZĪVĪBAS PAMATPAZĪMES
Visiem organismiem šūnas sastāv no organisko vielu (obv, lipīdu, ogļhidrātu, nukleīnskābju) molekulām. Noārdot org.vielas rodas ATP, ūdens, CO2, vielmaiņas galaprodukti.
Bezdzimumvairošanās - veic viens organisms, rodas ģenētiski vienveidīgi pēcnācēji (zemenes ar stīgām)
DZĪVĪBAS ORGANIZĀCIJAS LĪMEŅI
Populācija – vienas sugas organismu grupa, kuras īpatņi spēj savā starpā brīvi krustoties un apdzīvo noteiktu areālu.
Biocenoze – organismu kopums (dažādas populācijas), kas apdzīvo vienu teritoriju.
Ekosistēma – visi noteiktā teritorijā dzīvojošie organismi un nedzīvā vide.
Biosfēra – Zemes dzīvais apvalks (Zemes virsa, augsne, gaiss, ūdens, ko apdzīvo organismi).
BIOLOĢIJAS ZINĀTNE
Noteikta organismu grupa
Botānika Botānika (grieķu: βοτανή, botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kurā pēta augus un to dzīvības norises.
Zooloģija Zooloģija (grieķu: ζῷον, zōon - dzīvnieks; λόγος, logos - jēdziens, mācība) ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Mikoloģija Mikoloģija (grieķu: μύκης — 'sēne') ir zinātne par sēnēm, to ģenētiskajām un bioķīmiskajām īpašībām, taksonomiju, izmantošanu zāļu (piemēram, penicilīns) un produktu kā alus, vīna un siera izgatavošanā, lietošanu uzturā, kā arī bīstamību.
Mikrobioloģija Mikrobioloģija ir bioloģijas nozare, kurā apraksta un pēta mikroorganismus
Virusoloģija Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Antropoloģija Antropoloģija nodarbojas gan ar cilvēku bioloģijas, gan kultūras un sabiedrisko izpausmju pētīšanu.…