Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:907212
 
Evaluation:
Published: 14.07.2020.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Normāla sadalījuma likums. Statistisko hipotēžu pārbaudes vispārīgie principi    2
2.  Parciālo atvasinājumu pielietojums ekonomikā: marginālie rādītāji un parciālās elastības, to ekonomiskās interpretācijas    6
3.  Lineāru regresijas modeļu parametru novērtēšana ar mazāko kvadrātu metodi. Parametru interpretācija    7
4.  Preces pieprasījums un to ietekmējošie lielumi. Ārpuscenas faktoru iedarbība uz tirgus pieprasījumu    9
5.  Sabiedrības neto zaudējums no valsts „Cenas griestu” vai „Cenas grīdas” noteikšanas    12
6.  Izmaksas, to klasifikācija. Kopējās, vidējās un robežizmaksas, to savstarpējā sakarība    14
7.  Līdzsvars preču tirgū un multiplikators. Līdzsvara izmaiņas ietekmējošie faktori (to grafiskā interpretācija)    17
8.  Naudas piedāvājums un naudas pieprasījums, līdzsvars naudas tirgū. Centrālās bankas loma naudas piedāvājuma un procentu likmju regulēšanā    22
9.  Preču un naudas tirgus mijiedarbība (ISLM modelis un tā izmantošana ekonomisko procesu analīzē)    27
10.  Fiskālās un monetārās politikas darbība. Izspiešanas efekta būtība, tā grafiskais attēlojums    30
11.  Kopējais pieprasījums un piedāvājums (ADAS modelis). Piedāvājuma un pieprasījuma šoki, to grafiskais attēlojums un izvērtējums    34
12.  Nodokļu elementi (subjekts, objekts u.c.) un to izmantošana nodokļu politikā    39
13.  Investīciju būtība, investīciju procesa dalībnieki, investīciju veidi    42
14.  Budžeta deficīts: veidi un seguma avoti. Deficīta ietekme uz ekonomiku    44
Extract

14. Budžeta deficīts: veidi un seguma avoti. Deficīta ietekme uz ekonomiku.
Valsts budžets ir sabalansēts, ja ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem. Ja plānotie izdevumi ir lielāki, nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta deficīts. Tā kā valsts budžets tiek apstiprināts uz priekšu, tas vai nu izpildās vai neizpildās realitātē, radot deficītu vai pārpalikumu. To nosaka ekonomikas lēcieni vai lejupslīdes, kā arī neparedzēti papildus apstākļi. Budžeta pārpalikuma rezultātā valstij rodas papildus resursi, kurus iespējams novirzīt citās programmās. Problemātiskāk ir ar budžeta deficītu, kas nozīmē, ka valsts dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai izpildītu visus budžeta izdevumu plānus, tā ir spiesta aizņemties naudu, rodas valsts parāds. Valsts parāds - aizņēmumi valsts budžeta deficīta segšanai. Daži ekonomisti aizstāv mērena budžeta deficīta un valsts parāda ideju. Pirmkārt, tā iespējams stimulēt ekonomiku. Nodokļu samazināšana īstermiņa perspektīvā rada budžeta deficītu, taču augošā ekonomiskā aktivitāte nozīmē papildus ieņēmumus nākotnē. Otrkārt, valsts obligācijas ir efektīvs līdzeklis kā piesaistīt tautsaimniecībai iedzīvotāju brīvos naudas resursus.
Citi ekonomisti uzskata, ka budžeta deficīts apdraud ekonomisko stabilitāti valstī, traucē attīstībai. Valsts ir spiesta tērēt ievērojamus budžeta līdzekļus parāda procentu nomaksai. Valsts kā aizņēmēja ienākšana finanšu tirgū palielina pieprasījumu pēc kredītresursiem, līdz ar to pieaug kredītlikmes. Uzņēmumi, kas nevar izmantot kredītresursus, ir spiesti samazināt ražošanas apjomus, palielinās bezdarbs. Ja valsts sāk drukāt naudu parādu nomaksai, var izraisīties inflācijas spirāle.
Valsts budžeta deficīts tiek segts ar valsts īstermiņa aizņēmumu obligācijām, bankas kredītiem, ārvalstu kredītiem, vērtspapīriem, SVF aizdevumiem u.c.; tie veido valsts parādu.
Ja valsts vēlamie un nepieciešamie izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, ko valsts var atļauties un spēj savākt no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, šajā situācijā valsts kasē rodas iztrūkumus – deficīts. Tas nozīmē, ka daļu no iecerētajiem izdevumiem nevar īstenot, jo nav līdzekļu avota. Ir jāatšķir budžeta finansiālais deficīts no budžeta fiskālā deficīta. Budžeta finansiālais deficīts ir dotā gada starpība starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Fiskālā deficīta izpratnē budžeta finansiālajam deficītam pievienojas tīro aizdevumu starpība. Valsts ņem aizdevumus ar procentiem un dod aizdevumus ar procentiem. Procenti nav jāmaksā uzreiz, bet jāsāk maksāt pēc kāda laika. Katru gadu veidojas savs tīrais aizdevums, starpība starp parādu un procentu atmaksu un parādu un procentu atmaksas saņemšanu. Tīrais aizdevums mainās, tad var būt lielāks vai mazāks, pozitīvs vai negatīvs. Tas iespaido valsts kases līdzekļu kopieņēmumus un kopizdevumus.

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register