Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:748118
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.11.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Mateja evaņģēlijs    2
2.  Marka evaņģēlijs    3
3.  Lūkas evaņģēlijs    4
4.  Jāņa evaņģēlijs    5
5.  Apustuļu darbi    6
6.  Pāvila vēstule Romiešiem    7
7.  Pāvila 1. vēstule Korintiešiem    8
8.  Pāvila 2. vēstule Korintiešiem    9
9.  Pāvila vēstule Galatiešiem    10
10.  Pāvila vēstule Efeziešiem    11
11.  Pāvila vēstule Filipiešiem    12
12.  Pāvila vēstule Kolosiešiem    13
13.  Pāvila 1. vēstule Tesaloniķiešiem    14
14.  Pāvila 2. vēstule Tesaloniķiešiem    15
15.  Pāvila 1. vēstule Timotejam    16
16.  Pāvila 2. vēstule Timotejam    17
17.  Pāvila vēstule Titam    18
18.  Pāvila vēstule Filemonam    19
19.  Vēstule Ebrejiem    20
20.  Jēkaba vēstule    21
21.  Pētera 1. vēstule    22
22.  Pētera 2. vēstule    23
24.  Jāņa 2. vēstule    25
25.  Jāņa 3. vēstule    26
26.  Jūdas vēstule    27
27.  Jāņa atklāsmes grāmata    28
28.  Izmantotās literatūras saraksts    29
Extract

MATEJA EVAŅĢĒLIJS

Kad sarakstīts?
Senbaznīca parasti par vissenāko uzskatīja Mateja evaņģēliju, par tā iespējamo sarakstīšanas laiku minot 50. – 60. gadu.

Kur sarakstīts?
Tradīcija uzskata, ka šis evaņģēlijs ir ticis sarakstīts aramiešu valodā, un tas ir ticis sarakstīts Palestīnā.

Evaņģēlija autors.
Saskaņā ar vienprātīgu senās baznīcas tradīciju, pirmo evaņģēliju ir uzrakstījis Matejs.

Evaņģēlija saturs.
Mateja evaņģēlijā atklājas reliģiski didaktiskais raksturs. Šis ir drīzāk tematisks nekā hronoloģisks Kristus vārdu un darbu apraksts. Fakti ir koncentrēti un sagrupēti iespaidīgās un viegli iegaumējamās vienībās: vienkopus pa trīs, pieciem un septiņiem. Evaņģēlijs ir veidots simetriski, ap pieciem Kristus monologiem, kuru beigas iezīmē viens un tas pats teikums: “Kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt” (7:28; 11:1; 13:53; 19:1; 26:1). Visi pieci Jēzus monologi, kas nosaka Mateja evaņģēlija struktūru, tiek sacīti mācekļiem, un arī pēdējie Jēzus vārdi šinī evaņģēlijā ir “Darait par mācekļiem” (Mt. 28:19)
Jēzus pieci iespaidīgie monologi:
• Kalna sprediķis (5.-7).
• Norādījumi apustuļiem par viņu sludināšanu (10).
• Līdzības par debesu valstību (13).
• Par ieiešanu debesu valstībā, kārdinājumiem, pazudušo avi, saistīšanu un atraisīšanu, nepateicīgo kalpu u.c.(18).
• Brīdinājumi no farizejiem un viņu nosodījumiem. Pēdējie notikumi, Jeruzalemes izpostīšana, pēdējā tiesa u.c. (23.-25.nodaļa).
Kalna sprediķī Matejs fiksē piecus piemērus, kas ilustrē Dieva bauslības dziļāko nozīmi (Mt. 5:21-48). Šajā evaņģēlijā Jēzus izsaka farizejiem septiņus lāstus (Mt. 23:13-36), un pazīstamajā līdzību nodaļā ir septiņas līdzības (Mt. 13).
Matejs izvēlas visspilgtākos piemērus, galējības. Kā, piemērām (Mt. 5:3) Jēzus apsola debesu valstību un visu tās svētību ubagiem, un garā nabagajiem. Jēzus pirmie trīs aprakstītie brīnumi sevišķi spilgti ilustrē to cik tālu sniedzas Viņa līdzcietība (Mt. 8:1-15)
Vēl viena raksturīga Mateja evaņģēliskās mācības īpašība ir kontrastu izmantošana. Piemērām (15:32-39), Jēzus klāj galdu tuksnesī tūkstošiem, taču atsakās rādīt debesu zīmes tad, kad to pieprasa jūdaisma vadoņi. u.c.
Evaņģēlijā tiek atspoguļots vēsturiskais Jēzus no Nācaretes, taču ikvienā vārdā un darbā Viņš tiek parādīts un pasludināts kā Kristus, Dieva Dēls. Viņš ir Kristus, un, ja cilvēks vēlas Viņu iepazīt, un Viņa dēļ iemantot mūžīgo dzīvību, tad ir jāiepazīst visa Viņa personība, Viņa vārdi un darbi kā vienots veselums.

Kanoniskums.
Homologoumenon – atzīts vienprātīgi.

MARKA EVAŅĢĒLIJS

Kad sarakstīts?
Pastāv uzskats, ka Marks uzrakstīja daļu evaņģēlija apustuļa Pētera dzīves laikā, t.i. tas ir pirms viņa mocekļa nāves 66/67g. un tā beidzamo daļu pēc mocekļa nāves. Tādēļ evaņģēlijs datējams ar pirmā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Kur sarakstīts?
Sarakstīšanas vieta Roma.

Evaņģēlija autors.
Agrīnā tradīcija vienprātīgi attiecina otro evaņģēliju Markam, Pētera interpretētājam. Viņš bija Pētera garīgais dēls, kas par Jēzus sekotāju kļuva caur Pētera kalpošanu.

Evaņģēlija saturs.
Marka evaņģēlija mērķis ir izklāstīt lasītājiem, kā sākās Labā Vēsts, par ko tie jau dzirdējuši un kurai tie jau tic, izklāstīt spēcīgo un pestījošo Dieva vārdu, ko Dieva Dēls bija pasludinājis vārdos un darbos, vārdu, kurš arī no apustuļu un evaņģēlistu mutes joprojām saknēja kā Kristus balss. Marka grāmata domāta kristīgiem lasītājiem, lai piepildītu ar krāsu kerigmas (baznīcas pasludinājuma) iezīmētās aprises. Šinī Marka evaņģēlijā Jēzus lielā mērā identificē “Evaņģēliju” ar savu personu, ka abi kļūst par vienu veselu.
Marka evaņģēliju varētu iedalīt trīs lielās apakšnodaļās:
• 1:14 – 6:6a – Jēzus kalpošana Galilejā.
• 6:6b – 10:45 – klaiņojumu periods un pēdējais ceļojums uz Jeruzālemi.
• 10:46 – 16:20 – pēdējās dienas Jeruzālemē.
Taču šī evaņģēlija funkciju atklātu cits iedalījums, ar kuru saskaņā ar Filipa Cēzarejā izteiktā apliecība, ka Jēzus ir Kristus, ir evaņģēlija pavērsiena punkts, bet krusta nāve un augšāmcelšanās – tā kulminācija (ne tikai beigas).

Kanoniskums.
Homologoumenon – atzīts vienprātīgi.

LŪKAS EVAŅĢĒLIJS

Kad sarakstīts?
Nav iespējams noteikt precīzu sarakstīšanas laiku, taču Irenejs liecina, ka Lūka rakstījis pēc Pāvila nāves. Un tādēļ tas visticamāk ir noticis sešdesmito gadu beigās.

Kur sarakstīts?
Nav iespējams noteikt precīzu sarakstīšanas vietu. Iespējams, ka iesācis rakstīt Palestīnā un pabeidzis Jeruzālemē.

Evaņģēlija autors.
Par trešā evaņģēlija autoru senbaznīca vienprātīgi atzīst Lūku.

Evaņģēlija saturs.
Lūkas evaņģēlijs un tā turpinājums ir pagāniem domāta mācība un tā pamatā ir Marka sižetiskā līnija. Lūka papildina Marka sniegto aprakstu ar izvērstu stāstījumu par Jēzus un Jāņa Kristītāja bērnībās un jaunības gadiem, kuplina to ar diviem pagariem iestarpinājumiem, kā arī bagātina Kristus ciešanu un augšāmcelšanās stāstu. Dieva Gars vadīja Lūkas prātu, ļaujot tam saskatīt, ka cilvēks nevar pilnībā iepazīt Kristu, ja viņš nav iepazinis baznīcu ko ar sava vārda un sūtņu starpniecību rada paaugstinātais Kristus.
Lūkas evaņģēlijs ir visliterārākais un visgrieķiskākais no pirmajiem trīs evaņģēlijiem. Stāsts par Pētera aicināšanu sekot Kristum nepārprotami mums atklāj, ka aicinājums uz māceklību ir dievišķas piedošanas akts. Grāmatas vadmotīvs: “Cilvēka Dēls ir atnācis meklēt un glābt pazudušo” (Lk. 19:10) Trešā evaņģēlija Jēzus ir pazudušo meklētājs, kritušo Glābējs. Lūka vairāk par citiem evaņģēlistiem pievēršas Jēzus attiecībām ar sievietēm: ar Martu un Mariju, atraitni no Naines, grēcīgo sievu, sievietēm uz via dolorsa ceļa – šīs ir tikai Lūkam raksturīgās epizodes. Lūkas evaņģēlijā vispār netiek pieminēta Jēzus sniegtā bauslības interpretācija, kam Mateja evaņģēlijā tiek piešķirta ievērojama loma (Mt. 5:17-48). Evaņģēlists uzsver, ka Kristū nākusī Dieva žēlastība tiek sniegta cilvēkam pilnīgi par brīvu, tā ir tēvišķa mīlestība, kas padara cilvēku žēlsirdīgu un atbrīvo viņu mīlestība, kas uztver pastāvīgu kalpošanu kā pašu par sevi saprotamu(Lk.17:7-10.) Tā kā Pāvils pildīja savu apustulisko kalpošanas darbu lūgšanu un slavas dziesmu pavadībā, tad, iespējams, arī Lūka uzsvēra lūgšanu nozīmi tieši Pāvila iespaidā. Viņš sīkāk par citiem evaņģēlistiem apraksta gan Jēzus lūgšanas, gan Viņa mācību par lūgšanām.

Kanoniskums.
Homologoumenon – atzīts vienprātīgi.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register