JŪRAS ŠAURUMI
Juridiski jūras šaurumi ne vienmēr atbilst to ģeogrāfiskajai izpratnei. Juridiski par šaurumu tiek uzskatīts tikai tad, ja šaurākā vieta šaurāka par 24 jūras jūdzēm.
Jūras tiesību konvencija paredz četru veidu jūras šaurumus:
1)jūras šaurumi, kuri savieno atklātas jūras vai EEZ daļu ar teritoriālajiem vai iekšējiem ūdeņiem – miermīlīgas caurbraukšanas tiesības;
2)jūras šaurumi, kuri savieno vienu atklātās jūras daļu vai EEZ daļu ar citu atklātās jūtas vai EEZ daļu – tranzīta tiesības (tas nozīmē, ka piekrastes valstij būtībā nav gandrīz nekādu iespēju realizēt savu jurisdikciju pār kuģi, tikai tad, ja, piem., vēršas pret piekrastes valsts teritoriālo suverenitāti u.tml.);
3)tas pats, ja jūras šaurumu veido kontinents un sala, un, ja salas jūras pusē pastāv alternatīvs kuģošanas ceļš – neaizkavējama miermīlīga caurbraukšana – jāapbrauc apkārt salai, ja tas ir tikpat efektīvi, kā izbraukt cauri šaurumam;
4)speciālie režīmi – īpašas konvencijas, kas noslēgtas uz konkrētiem šaurumiem.
ATKLĀTĀ JŪRA
Visa tā pasaules okeāna daļa, kura neietilpst nevienas valsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā, pieguļošajā zonā vai EEZ. Atklātā jūra ir res communis – neviena valsts nevar pakļaut savai jurisdikcijai.
Atklātā jūrā kuģi atrodas ekskluzīvā karoga valsts jurisdikcijā, jāpastāv reālai kuģa saiknei ar karoga valsti. Karoga valstij jārealizē efektīva kontrole un jurisdikcija pār savu kuģi (praksē tas notiek diezgan nosacīti, īpaši t.s. „lēto karogu zemēs”, kur valsts faktiski nekontrolē savus kuģus). Karoga kuģi ir bauda pilnu imunitāti no citām, izņemot savas valsts, jurisdikcijas.
Atklātās jūras brīvības:
1)kuģošanas;
2)pārlidojumu;
3)zvejošanas – nu jau šī brīvība ir ierobežota ar apdraudētajām zivju sugām (ja kādai zivju sugai draud izmiršana, tās nozveja tiek ierobežota, piem., zobenzivīm, tuncim);
4)zemūdens kabeļvadu un cauruļvadu likšanas;
5)tiesības veidot mākslīgās salas un konstrukcijas – nedrīkst veidot uz tradicionālajiem kuģošanas ceļiem, lai neapgrūtinātu navigācijas iespējas;
6)jūras zinātniskā izpēte – ja neskar jūras dzīļu un jūras dibena resursus.
STARPTAUTISKIE KRIMINĀLNOZIEGUMI ATKLĀTĀ JŪRĀ
1)Pirātisms (tikai atklātā jūrā, ja notiek – tas, kas notiek teritoriālajos ūdeņos, nav pirātisms un ir pakļauts piekrastes valsts jurisdikcijai) – universālā jurisdikcija (var jebkuras valsts karakuģis vai militārais lidaparāts sagūstīt, arestēt uz tā esošās personas, sagrābt uz tā esošo īpašumu un pašus pirātus tiesāt pēc saviem likumiem);
2)Neatļauta raidīšana – mūsdienās zaudējis nozīmi (attiecās uz raidstaciju veidošanu, lai nebūtu jāmaksā nodokļi – nesankcionētu (pirātisko) radio un televīzijas raidījumu raidīšana no atklātas jūras) – pie atbildības var saukt pilsonības valsts vai uztvērējvalsts;
3)Vergu un narkotiku pārvadāšana – pilsonības valsts vai karoga valsts jurisdikcija (ja ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka uz attiecīgā kuģa tiek veiktas šādas darbības).
Ja noziegums izdarīts piekrastes valsts jurisdikcijā, tad atļauta vajāšana uz karstām pēdām – nepārtraukta un nepārprotama (jāsaprot, ka liek apstāties) pārkāpēja vajāšana no piekrastes valsts jurisdikcijā esošiem ūdeņiem līdz ūdeņiem, kuri atrodas citas valsts jurisdikcijā (vajāšanu var turpināt arī EEZ un atklātā jūrā).
RAJONS
Jūras (atklātās) dibena rajons – jūras dibena daļa, uz kuru neizplatās nevienas valsts jurisdikcija, tas ir cilvēces kopējais mantojums – res communis.
Starptautiskā jūras dibena institūcija – starptautiska starpvalstu organizācija, kur nodarbojas ar rajona resursu izmantošanu un ienākumu sadali. Tā pārvalda un kontrolē visu atklātās jūras dibenu (kas ir vislielākā pasaules daļa) attiecībā uz resursu ieguvi – sadalot un izlīdzinot tos starp bagātākajām valstīm un jaunattīstības valstīm.
Uzņēmums – iegūst resursus pats vai piedalās to ieguvē, iegūstot tehnoloģijas un nododot tās tālāk jaunattīstības valstīm.
…
