320.pants. Kukuļņemšana
Noziedzīgās darbības apmērus pie kukuļņemšanas noteic dažādi. Vācu tiesības nostājušās uz tā viedokļa, ka noziegums skaitās izdarīts tai momentā, kad radusies dienestpersonas gatavība saņemt kukuli. Šāds moments ir ne vien kukuļa saņemšana, bet arī gatavības izrādīšana to saņemt un tāpat arī tā pieprasīšana. Svarīgi ir noteikt, vai kukuļņemšana ir notikusi pirms veiktās dienestpersonas darbības, vai jau par padarītu darbu. Latvijas Sodu likumā paredzēti sodi dienestpersonai par – 1) par kukuļa ņemšanu par izdarītu darbību, 2) par kukuļa pieprasīšanu, lai izdarītu kādu darbību, 3) par kukuļa ņemšanu, kuru viņa izspiedusi ar spaidiem, draudot ar spaidiem vai nelietīgi izmantojot dienesta pilnvarojumu par viņas izdarītu dienesta darbību vai lai tādu izdarītu., 4) par kukuļa piesavināšanās no dienestpersonas, kurš viņai dots nodošanai vai kuru viņa saņēmusi it kā nodošanai citai personai, 5) kukuļa ņemšana piesavināšanās nolūkā, kas izdarīts, izliekoties par citu dienestpersonu.
„Par kukuļošanas priekšmetu var būt jebkuri materiāli vai cita veida labumi: nauda, vērtspapīri, pārtikas produkti, rūpniecības preces, dažāda rakstura pakalpojumi, tiesības uz mantu, noguldījumi uz kukuļņēmēja vārda, fiktīva pirkšanas pārdošanas vai dāvinājuma līguma noformēšana, nepamatota prēmiju vai pabalstu izmaksāšana, azartspēlēs tīša paspēlēšana kukuļņēmēja labā, dāvana kukuļņēmēja ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem, iesaistīšana izdevīgā darbā u.c. Saimnieciskā sfērā par kukuļošanas priekšmetu var būt preču pārdošana par pazeminātām cenām kukuļņēmēja interesēs, preču uzpirkšana par paaugstinātām cenām uz valsts rēķina, naudas līdzekļu noguldīšana komercbankās par paaugstinātiem procentiem, par prettiesisku valsts daļas samazināšanu kopuzņēmumos, nodokļa nelikumīgu samazināšanu u.c.”
…
