1.Konstitūcija - Organisks un fundamentāls valsts vai nācijas likums, kas var būt rakstīts vai nerakstīts, kas nosaka pārvaldes institūcijas un to savstarpējās attiecības, suverēnās varas pilnvaras un garantē pilsoņu tiesības un brīvības. Konstitūcija ir rakstītu vai nerakstītu juridisku noteikumu kopums, kas raksturo valsts pārvaldi un tās darbību (Frensiss Vormuts)
2.Konstitucionālo tiesības avoti ir konstitūcij-tiesisko normu izteiksmes atšķirīgas formas. Katras valsts avotu sistēmai ir savās īpatnības, kuras tiek noteiktas ar nacionālām tradīcijām, valdes formām, nacionāl-valsts ierīces formām, citiem faktoriem. Tomēr konstitūcionālās tiesības avotiem ir arī kopīgi panti, kas ļauj tos klasificēt. (Dabiskās un pozitīvās tiesības).
3.Konstitūciju klasifikācija - Rakstītās konstitūcijas, daļēji rakstītās konstitūcijas. Pēc grozījumu izdarīšanas kārtības (Stingrās un lokanās). Pēc politiskā režīma formas (demokrātiskas, autoritāras, totalitāras).
4.Konstitucionālisma jēdziens ir apkopojošs juridiski politisks un ideoloģisks jēdziens un tā aptvertās parādības ir cieši saistītas. Konstitucionālisms ir saistīts ar ideoloģiju, kas balstās uz 3 tēzēm:1) izvirza noteiktu mērķi; 2) piedāvā noteiktu pasākumu kopumu izvirzītā mērķa sasniegšanai; 3) piedāvā noteiktus pasākumus, kā saglabāt un aizsargāt sasniegtos rezultātus.…
