1.Konstitucionālo tiesību avoti.
Likumi
Izpildvaras normatīvie tiesību akti
Konstitucionālās uzraudzības institūciju akti
Starptautiskie līgumi
Parlamentu precedenti un reglamenti
Reliģisko normu kopums
Tiesu precedenti
Konstitucionālās paražas
Pašvaldību lēmumi
Iekšējie valsts līgumi
2.Konstitucionālo tiesību subjekti.
KONSTITUCINĀLO TIESĪBU SUBJEKTI
FIZISKĀS PERSONAS (Pilsoņi, Ārzemnieki, Pilsoņu grupas, Vēlētāji,Deputāti u.c.)
SABIEDRĪBAS VEIDOJUMI (Valsts kopumā,Valsts institūcijas, Valsts institūciju daļas (palātas, deputātu komisijas,frakcijas u.c.) Teritoriālās vienības, Iestādes,Pašvaldības Politiskās partijas.
3.Konstitūcija un tās būtība.
Pastāv ļoti dažādas teorijas par konstitūciju, proti – cik dažādu teoriju, tik dažādu jēdzienu un būtību. Konstitūcijas viens no jēdzieniem ir – valsts pamatlikums, kas nosaka valsts un valsts varas iestāžu uzbūvi un tiesību svarīgākās normas, pēc kurām veidojama visa valsts tiesību sistēma. Vai arī konstitūcija ir valsts augtākais likums, kas nosaka, ka jebkurai tiesību normai vai aktam jābūt saskaņā ar to.
Plepa grāmatas 28 – 30 lpp aprakstīta konstitūcijas būtība, bet vēl par to rakstīts arī 30 – 32 lpp par konstitūcijas funkcijām. Proti, īsāk apskatot, tad konstitūcijas lielākā nozīme, būtiskākā nozīme ir noteikts valsts varas robežas. Kā arī konstitūcijas būtība ir arī tautas pilnvarota varas došana valsts veidošanā, kā Plepa grāmatā minēts, tad ir tāds uzskats, ka konstitūcija veido valsti, un tajā pašā laikā valsts veido konstitūciju, līdzīgi kā ar jautājumu, kas bija pirmais tiesības vai valsts.
4.Konstitūciju forma un struktūra
Konstitūcijas formālā izpratne aprobežojas ar rakstiska akta esamību, nevērtējot, kā šīs normas darbojas reālajā dzīvē. Tās vienīgais nošķiršanas veids, pēc vācu tiesībzinātnieka Jellineka atzinuma, ir šādu likumu pieņemšanai nepieciešamais kvalificētais vairākums un šāda akta dominēšana pār citiem likumiem. Formālā izpratnē konstitūcijas esamībai nepieciešams tikai speciāls normatīvs akts, kurā tiek formulēti noteikumi par valsts iekārtas pamatiem, valsts varas avotu un raksturu, valsts varas iestāžu organizāciju un kompetenci, pilsoņu brīvībām un tiesībām, kā arī vispārējiem pienākumiem pret valsti.…
