1.Konstitucionālo tiesību jēdziens, objekts un priekšmets.
Konstitucionālās tiesības no angļu val. Constituere – izveidot, nostiprināt. KT pieskaitāmas pie publiskajām tiesībām. KT-ām ir galvenā un noteicošā loma, kā publisko, tā visu valsts tiesību sistēmā. KT jēdzienam ir 3 izpratnes veidi: KT I)kā atsevišķas valsts tiesību nozare, II)kā zinātne, III)kā mācību disciplīna. I)KT kā tiesību nozare regulē:1)indivīda, pilsoņa un visas sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un 2)valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī 3)abu šo pušu savstarpējās attiecības. KT reglamentē cilvēka, sabiedrības un valsts pamatprincipus, pamatnostādnes. II)KT kā zinātne ir dažādu uzskatu, mācību un teoriju kopums, kas izklāstīti rakstos, grāmatās…Tā veic K principu, normu, institūtu, pastāvošo uzskatu un teoriju izpēti. Izpētes rezultātā rodas konkrēti secinājumi, jauni jēdzieni, kategorijas, definīcijas utt. Latvijas lielākie sasniegumi KT kā zinātnes jomā vērojami 20.gs 20-30gados. Ievērojamu lomu šajā jomā veicis K. Dišlers. III)KT kā mācību disciplīna – tiek pasniegta dažādu valstu augstskolās kā studiju kurss, kura mērķis ir iepazīstināt studentus ar KT būtību, principiem, tiesisko normu sistēmu gan savā valstī, gan ārvalstīs. Bez jēdziena KT lieto arī jēdzienu Valsts tiesības. Ja salīdzina abus šos jēdzienus, tad: 1)jēdzieni satura ziņā ir identiski, šie termini var būt sinonīmi. Atšķirība ir saskatāma sabiedrībā, ko kuru reizi gribam izcelt, likt kā primāro. 2)jēdziens VT (ja tās pieskaita pie publiskajām tiesībām) satura ziņā ir plašākas par jēdzienu KT.
2.KT avoti un to struktūra.
Tiesību avots ir forma, kurā norma ir ietverta. Tas ir normatīvs akts, ko izdod kompetenta valsts iestāde vai ko pieņem tautas referendumā. Pastāv juridiskie un objektīvie avoti. …
