1. uzdevums. Loģiskās attiecības starp jēdzieniem.
Jēdziens ir tās vai citas priekšmetu klases būtisko īpašību apkopojums vienā domā. Ikvienā jēdzienā ir jēdziena saturs un apjoms. Jēdziena saturs atbilst termina jēgai, un ir domājamās jēdziena priekšmetu klases visu eksistējošo būtisko īpašību apkopojums, bet jēdziena apjoms – tā priekšmetiskajai nozīmei. Jēdziena apjomu nosaka priekšmetu daudzums, uz kuriem ir attiecināmas visas īpašības, kuras tiek domātas jēdziena saturā (visi priekšmeti, kas atbilst šim jēdzienam). Loģikā attiecības starp jēdzienu apjomiem pieņemts attēlot grafiski ar apļu palīdzību (Eilera apļi).
Jēdzieni ir:
salīdzināmie (tie jēdzieni, kuriem ir kopīgas īpašības, kuras dod iespēju tos salīdzināt. Piemēram, „skolotājs”, „psihologs”, „jurists”);
nesalīdzināmie (tie jēdzieni, kuriem nav kopīgu īpašību. Piemēram, „ēka” un „gliemezis”).
Salīdzināmie jēdzieni iedalās sīkāk:
1.savienojami (jēdzieni, kuru īpašības dod iespēju daļējai vai pilnīgai apjomu sakrišanai. Piemēram, „sēne” un „baravika”, „Mēness” un „Zemes pavadonis”);
2.nesavienojamie (jēdzieni, kuru saturā ietilpst viens otru izslēdzošas pazīmes un tādēļ apjomi nesakrīt, apjomā nav kopēju elementu. Piemēram, „cilvēks” un „ierocis”).…
