Kopējais pieprasījums. Multiplikatora (reizinātāja) modelis

Tā pat kā mikroekonomiku, tā arī makroekonomiku ietekmē konkurence. Tieši konkurence ir viens no iemesliem, lai būtu līdzsvarota makroekonomika. Tomēr makroekonomikas līdzsvaru nodrošina arī tādas lietas kā preču un pakalpojumu koppieprasījums un koppiedāvājums, pilnīga nodarbinātība, monetārais līdzsvars, kā arī budžeta un maksāšanas bilances līdzsvars. Koppieprasījums ir summa, ko uzņēmumi un mājsaimniecībās plāno tērēt par precēm un pakalpojumiem visos ienākumu līmeņos. Par koppieprasījumu var dēvēt modeli, kas raksturo cēloņsakarības starp nacionālās ražošanas un pakalpojumu apjomu un cenu vidējo līmeni. Jo zemākas būs cenas, jo lielāks būs koppieprasījums, jeb tas preču daudzums, kas tiek pieprasīts un saražots. Koppieprasījumu raksturo līkne (skat.1.attēlu), kas ir līdzīga pieprasījuma līknei, tomēr tās virzību ietekmē citi cēloņi, kuru rezultātā šīs līknes kopējie ienākumi mainās. , Kad šo likni ietekmē tiešie faktori, tā savu atrašanās vietu nemaina, tik notiek kustība pa līkni AD. 1.attēlā redzams, kā pie cenas P1 pieprasītais produkcijas apjoms būs IKP1, bet cenai pazeminoties līdz cenai P2, produkcijas apjoms pieaugs līdz IKP2. Tas ir tāpēc, ka koppieprasījums būtībā ir noteikta IKP apjoma pieprasījums, kas sastāv no iedzīvotāju, ražotāju un valsts dazada veida produktu un pakalpojumu maksātspējas pieprasījuma tirgū.