Šajā nodaļa ir apkopoti avoti par divām bronzas laikmeta civilizācijām Grieķijas teritorijā un Egejas jūras baseinā. II. gt. p.m.ē. pastāvēja civilizācija Krētas salā, ar centru Knosas pilī, un civilizācija Grieķijā, kuras lielākais centrs bija Mikēnu citadele. Neskatoties uz abu civilizāciju garīgās un materiālās kultūras līdzībām, tās nopietni atšķīrās savā starpā. Tādēļ tās tiek apskatītas atsevišķi un šī nodaļa ir sadalīta divās daļas – pirmā ir veltīta Krētas kultūrai, otrā – Mikēnu civilizācijai.
Senākā Eiropas civilizācija radās Krētas salā II gt. p.m.ē. sākumā un pastāvēja līdz aptuveni 1450 g.p.m.ē., kad spēcīga zemestrīce sagrāva Knosas pili. Joprojām nav izdevies noskaidrot, kāda tauta izveidoja šo civilizāciju, droši var apgalvot tikai to, ka senākie Krētas iedzīvotāji nebija nedz indoeiropieši, nedz semīti. Knosas pils bija šis kultūras kultiskais, administratīvais un saimnieciskais centrs. Tas bija grandiozs arhitektūras komplekss ar daudzām telpām, freskām, ūdensvadiem, kanalizāciju, vannas istabām, bet bez nocietinājumiem. Arheoloģi ir konstatējuši, ka krētiešiem ir piederējusi liela flote, kas nodrošināja viņu drošību un tirdznieciskos sakarus gan ar seno Austrumu valstīm, gan ar rietumu barbaru pasauli. Krētiešu klātbūtne arheoloģiski konstatēta Egejas jūras salās, tuvajos Austrumos, Siciļijā un Itālijā. Šis civilizācijas bojāeja ir tikpat mīklaina, kā tās tapšana. Jau kādu laiku pirms 1450 g. p.m.ē. zemestrīces šī civilizācija bija jau pagrimusi un acīmredzot, tālāk dzīvot nespējīga. Pagrimuma cēloņi joprojām nav skaidri.
Mikēnu civilizācija ir radusies aptuveni XVII gs p.m.ē., Peloponēsas pussalā un pastāvēja līdz XIII gs. p.m.ē. Šo civilizāciju dibināja indoeiropieši, klasisko grieķu senči. …
