Kriminālistika ir tiesību zinātnes apakšnozare, kura pēta cilvēka noziedzīgas darbības un to atspoguļojuma likumsakarības un uz to izzināšanas pamata izstrādā tehniskos līdzekļus, taktiskos paņēmienus un metodes pierādījumu atrašanai, apzināšanai, fiksēšanai un izpētei nolūkā noskaidrot patiesību krimināllietās.
Katram noziedzīgam nodarījumam ir sava vēsture, atšķirīgi izdarīšanas, slēpšanas, veikšanas utt. paņēmieni. Kriminālistika pēta noziedzīga nodarījuma procesu un veicina saskaņotu sadarbību starp iestādes darbiniekiem, kas izmeklē noziedzīgā nodarījuma faktu. Izpratne par kriminālistikas priekšmetu radās 20.gs. 30.- 40. Gados un tā risinājās g.k. empīriskā materiāla uzkrāšanās un apkopošanās procesa līmenī. Tas kļuva par pamatu izveidot kriminālistiku par patstāvīgu zinātnes apakšnozari. Teorētiskā bāze radās vēlākā laika posmā. Nākamais kriminālistikas attīstības posms bija empīriskā materiāla apkopošanas periods. Tās laikā notika analīzes process - izmeklēšanas, tiesu un ekspertu prakses uzkrāšana un apkopošana. Mūsdienu kriminālistikas attīstības periods ir tās vispārīgās teorijas izstrādes un radīšanas laiks. Tas sevī ietvēra kriminālistikas priekšmeta, metožu, sistēmas un uzdevumu precizēšanu.
Kriminālistikas priekšmets ir nozieguma mehānisma un pierādījumu informācijas izcelsmes likumsakarību izanalizēšana kriminālistikas ceļā. Izzināt kādā veidā izdarīti noziedzīgi nodarījumi un atklāt tos, kāda ir bijusi noziedzīgā nodarījuma motivācija un ar kādu mērķi tas izdarīts. Kriminālistika pēta informācijas ieguves un izzināšanas procesus par pagātnes notikumiem - noziedzīgiem nodarījumiem, ar mērķi pilnveidot sevi. Informācijas sagatavošana un apkopošana - pierādījumi lietā nodarbojas kriminālprocess.…