17.jautājums:Apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā, tā procesuālais stāvoklis.
Nevainīguma prezumpcija
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.
Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Tiesības uz aizstāvību
Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.
Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.
Likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.
Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.
Tiesības uz sadarbību
Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
Sadarbība var izpausties:
vienkāršāka procesa veida izvēlē;
procesa norises veicināšanā;
citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.
Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei.…
