-
Kriminālprocesa tiesības
2. Kriminālprocesa būtība, uzdevumi, mērķi.
KP būtība – Kā praktiskā kriminālās tiesvedības norise – procesa dalībnieku darbība, kas virzīta uz to, lai ātri un pilnīgi atklātu noziedzīgus nodarījumus, noskaidrotu vainīgos, nodrošinātu likumu pareizu piemērošanu un tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā. Kā kriminālprocesuālās tiesības – obligāta un precīza darbības un uz tā pamata izveidojušos attiecību tiesiskā reglamentācija. Kā zinātniska disciplīna – tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un kriminālās tiesvedības praktiskā nozīme. Kriminālprocesa zinātne pēta kriminālprocesuālo likumu, procesa dalībnieku darbību kriminālprocesuālā likuma īstenošanā, tiesiskās attiecības, kas veidojas kriminālprocesuālās darbības norisē. Kā studiju kurss – iekļauts juridisko mācību iestāžu studiju programmās. Aplūko jautājumus, kas iekļaujas gan kriminālprocesa kā praktiskās norises, gan kā tiesiskas, gan zinātniskas kategorijas izpratnē.
KP uzdevumi – ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos, nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, ar noziedzīgu nodarījumu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana, pie kriminālatbildības sauktas vai notiesātas personas pilnīga reabilitācija, procesa dalībnieku goda un cieņas aizsardzība, kā arī sabiedrības garīgo un materiālo vērtību atlīdzināšana.
mērķis ir nodrošināt efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
3. KP stadijas- struktūra, raksturojums
Pirmstiesas izmeklēšana, apsūdzētā nodošana tiesai, lietas iztiesāšana 1. instancē, apelācija, kasācija, sprieduma izpilde, spēkā stājušos spriedumu jauna iztiesāšana. Pirmstiesas izmeklēšana- Policija- prokuratūra Sistēmā ietilpstošs atsevišķs posms, kuram kopējo mērķu ietvaros ir noteikti specifiski uzdevumi un tiesiskie līdzekļi to īstenošanai, par kura norisi atbild attiecīgas kompetentas iestādes un amatpersonas un kas noslēdzas ar katram posmam īpaši reglamentētu procesuālu aktu, kas rezumē tās uzdevumu risinājumu. Kriminālprocesa stadijas: Kuras obligātas visās krimināllietās Stadijas, kuru esamība vai neesamība atkarīga no konkrētas lietas apstākļiem un/vai procesa dalībnieku gribas
4. KP tiesību avotu jēdziens, veidi.
Normatīvie akti, kas regulē KP attiecības. Tiesību avots ir valstiskās gribas izpausmes veids, ar kura palīdzību griba kļūst par tiesībām. Tiesību avots ir tiesību ārējā forma, tas no kurienes var uzzināt tiesību normas saturu. Kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.
5. KPL Struktūra, raksturojums
daļas a) Vispārīgie noteikumi; b)Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās; c) Starptautiskā sadarbība kriminālprocesā.
6.KPL spēks laikā, telpā , piemērošana starptautiskajā sadarbībā
Telpā – KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visos KP, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas. Kur tiek piemērotas, materiālās KL normas.
Laikā - KP kārtību nosaka tā KP TN, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
Starptautiskajā sadarbībā - var piemērot ārvalsts motivētajā lūgumā norādīto ārvalsts tiesību normu, papildus nepārbaudot tās spēkā esamību.…
atbildes uz 54 biļešu jautājumiem KP tiesības. Darbs sastādīts pēc KPL redakcijas uz 01.06.2006. fonts arial 6 trijās kolonnas.
- Kriminālprocesa tiesības
- Kriminālprocesa tiesības
- Kriminālprocesa tiesības
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Kriminālprocesa tiesības. Sevišķā daļa
Summaries, Notes for university36
-
Kontroldarba uzdevumi kriminālprocesa tiesībās
Summaries, Notes for university3
-
Atbildes uz gala eksāmena jautājumiem tiesībās
Summaries, Notes for university365
-
Palīgs valsts eksāmenam tiesībās
Summaries, Notes for university92
-
Kriminālprocesa tiesības
Summaries, Notes for university9