Kriminālprocesuālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka un regulē kriminālprocesuālo darbību un tās pamatprincipus un tiesiskās attiecības, kas rodas tās īstenošanā. Visas šīs kriminālprocesuālās tiesības ir viena no tiesību nozarēm. Pamats kriminālprocesuālo tiesību atzīšanai par atsevišķu vai patstāvīgu tiesību nozari ir tās tiesiskās regulēšanas priekšmets, kurā ietilpst: 1) izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas, kā arī procesa dalībnieku darbības kārtība kriminālprocesā (krimināllietā), tā izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā, ko reglamentē kriminālprocesuālās normas; 2) līdztekus nosaukto tiesību subjektu darbībai arī atbilstošās tiesiskās attiecības starp tām, tas ir, procesuālās attiecības. Kriminālprocesuālie tiesību avoti ir tie normatīvie akti, kas reglamentē kriminālprocesuālās attiecības. Kriminālprocesuālās attiecības reglamentē tikai likums. Latvijā periodā no 1920. līdz 1940.gadam tiesu iekārtu noteica pēc bijušās cariskās Krievijas 1864.gada likuma, kuru pārtulkoja un izdeva latviešu valodā 1924.gadā. 1940.gadā pēc Latvijas pasludināšanas par padomju sociālistisko republiku Latvijā sākuma periodā piemēroja agrākos Kriminālprocesa likumus, kuri pēc būtības un satura bija tie paši cariskās Krievijas 1864.gada kriminālprocesa likumi. No 1940.gada 25.novembra Latvijas teritorijā tika piemērots KPFSR Kriminālprocesa kodekss. No 1961.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 1.oktobrim Latvijā spēkā bija 1961.gada 1.aprīļa Latvijas PSR kriminālprocesa kodekss. Šobrīd Latvijā spēkā ir 2005.gada 1.oktobra Kriminālprocesa likums.
is likums p
2. Kriminālprocesa tiesību jēdziens un sistēma.
Kriminālprocesuālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka un regulē kriminālprocesuālo darbību un tās pamatprincipus un tiesiskās attiecības, kas rodas tās īstenošanā. Visas šīs kriminālprocesuālās tiesības ir viena no tiesību nozarēm. Pamats kriminālprocesuālo tiesību atzīšanai par atsevišķu vai patstāvīgu tiesību nozari ir tās tiesiskās regulēšanas priekšmets, kurā ietilpst: 1) izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas, kā arī procesa dalībnieku darbības kārtība kriminālprocesā (krimināllietā), tā izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā, ko reglamentē kriminālprocesuālās normas; 2) līdztekus nosaukto tiesību subjektu darbībai arī atbilstošās tiesiskās attiecības starp tām, tas ir, procesuālās attiecības. Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa — noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas — kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
KP ir likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas (tiesneša) darbība nolūkā noskaidrot, brīdināt, kā arī ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu.…