1.Procesuālo garantiju jēdziens un to problemātika kriminālprocesā.
Procesuālās garantijas ir tiesisko principu un jēdzienu kopums, kas nodrošina tiesvedības uzdevumu izpildi krimināllietās, jeb visa tiesvedības kārtība, kas virzīta uz patiesības noskaidrošanu kr.lietā. Procesuālās garantijas mēdz saukt arī par jurisdikcijas garantijām. Procesuālās jeb jurisdikcijas garantijas pēc būtības ir iekļautas visās kriminālprocesa stadijās., to institūcijās un svarīgākajās normās, kas izveidoti tā, lai to realizācija sasniegtu tiesvedības mērķu sasniegšanu. Pie jurisdikcijas garantijā var pieskaitīt visas normas, kas reglamentē lietu virzībnu, nosakot krim.lietas ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas, apsūdzētā nodošanas tiesai, iztiesāšanas un sprieduma izpildes procesuālo kārtību. Vārda šaurākā nozīmē krim.proc. garantijas ir tiesiski līdzekļi procesa dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzībai. Praktiski katru krim.procesuālās likumdošanas institūtu vai normu var uzskatīt kā garantiju, jo visi likumdošanā nostiprinošie noteikumi ir virzīti uz normālas tiesvedības nodrošināšanu. Izmeklēšanā un iztiesāšanā nolūkā nodrošināt normālu tiesvedības gaitu jāpiemēro dažādus procesuālos piespiedu līdzekļus, kas skar atsevišķu personu tiesības un intereses. Šīs normas ir pakļautas nosacījumam, kas garantē personu likumisko interešu aizsardzību likuma robežās. Garantija ir arī kriminālprocesuālajā likumdošanā nostiprinātais procesa virzītāja pienākums katram procesa dalībniekam izskaidrot un nodrošināt tās tiesības, kuras viņa likumisko interešu aizsardzībai likums ir piešķīris.
PG nozīmīgums slēpjas apstāklī, ka tā reāli nostiprina tiesvedības īstumu un atsakās no deklaratīvas formas un galveno vērību pievērš likumu piešķirto personas tiesību nodrošināšanai kr-procesa. PG ir tiesisku līdzekļu sistēma, lai nodrošinātu uzdevumu ātru atrisināšanu kr-procesa un visu lieta iesaistīto personu likumisko interešu aizsardzību. Svarīgas un nepieciešamas ir visu kr-procesā iesaistīto tiesību un likumisko interešu garantijas, neatkarīgi no viņu procesuālā stāvokļa kr-lieta. (tālāko var nespiest)
Cietušais - Cietušajiem KPK garantē, nosakot, ka izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesai/tiesnesim ar savu lēmumu persona, ja tai nodarīts kaitējums (fizisks, materiāls) jāatzīst par cietušo, vienlaicīgi uzliekot pienākumu procesa virzītajam izskaidrot tiesības, pienākumus un atbildību, tādejādi garantējot, ka cietušais zinās un sapratīs savu procesuālo stāvokli.
Cietušā garantijas: savas tiesības var realizēt ar pārstāvju palīdzību; iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, ar pabeigtas kr-lietas materiāliem; pārsūdzēt procesa virzītāju lēmumu; materiālo zaudējumu atlīdzināšanas garantija; ja izmeklēšanas darbībās cietušā drošības vai citu iemeslu dēļ nav lietderīgi izpaust tā adresi vai darba vietu, protokolā to aizstāj ar tās iestādes nosaukumu un tel/fax Nr., ar kura starpniecību cietušo var izsaukt; tiesības uz specialo procesuālo aizsardzību.
psūdzētais - KPK apsūdzētajam noteikto proc. garantiju spektrs ir visai plašs. Tajā ir ietverta aizstāvība, personas neaizskaramība, tiesvedības vispusības, pilnības un objektivitātes, kriminālsprieduma likumības un pamatotības pārbaudes nodrošinājums.
Apcietinājumu/majas arestu apsūdzētajam uz tiesneša lēmuma pamata var piemērot tikai tad, ja izdarīts noziegums par kuru KL paredz brīvības atņemšanu. Nepilngadīgajam var piemērot apcietinājumu, ja tas pamatots ar viņa personību, nodarījuma smagumu vai nozieguma recidīvu. Garantējot personas neaizskaramību, KPK nosaka, ka apcietinājums var turpināties 2 mēnešus, bet ar pagarinājumu izņēmuma gadījumos līdz vienam gadam un 6 mēnešiem (nepilngadīgajiem līdz 6 mēn. ar AT Senāta lēmumu).
Kr-procesuālās garantijas ir visa tiesvedības kartība, kas virzīta uz patiesības noskaidrošanu kr-lietās. Pēc būtības tās ir ietvertas visās kri-procesa stadijās, to institūtos un svarīgākajās normās, kas izveidotas tā, lai to realizācija nodrošinātu tiesvedības mērķu sasniegšanu.
Cietušai ir kriminālprocesuālās darbības subjekts – aktīvais un lietā visvairāk ieinteresētais procesa dalībnieks, kuram ir noteikts procesuālais stāvoklis – tiesības un atbildība. Cietušais ir persona, kam ar noziegumu nodarīts mantisks, morāls vai fizisks kaitējums. Viņš faktiski ir ieinteresēts, lai viņu par tādu atzītu juridiski. Kriminālprocesuālā likumdošana to garantē, nosakot, ka izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesai vai tiesnesim ar savu lēmumu persona, ja tai nodarīts kaitējums jāatzīst par cietušo, vienlaicīgi uzliekot pienākumu procesa virzītājiem izskaidrot tam tiesības, pienākumus un atbildību, tādejādi garantējot, ka cietušais zinās un sapratīs savu procesuālo stāvokli. Kriminālprocesa likums atļauj lietā piedalīties pārstāvjiem, tādejādi garantējot arī cietušajam savas tiesības realizēt ar tā palīdzību. Tiesvedības vispusības, pilnības un objektivitātes interesēs cietušajam ir garantēta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, kā arī ar izbeigtas krimināllietas materiāliem, pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu. Kriminālsprieduma likumības un pamatotības pārbaudes garantija ir cietušā tiesības to pārsūdzēt. Būtiska cietušā interešu un tiesību garantija ir kriminālprocesa likumā nostiprinātais princips, ka , ja izmeklēšanas darbībā cietušā drošības vai citu iemeslu dēļ nav lietderīgi izpaust tā adresi vai darba vietu, protokolā to aizstāj ar tās iestādes nosaukumu un telefona / faksa Nr., ar kā starpniecību procesa virzītājs var šo personu izsaukt. Līdzīgā veidā cietušā adrese tiek norādīta uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā. Svarīga garantija ir cietušā tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību, kas garantē, veicot speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus, kā arī ievērojot īpašus procesuālo darbību noteikumus saistībā ar cietušo, kā aizsargājamo personu. Svarīga ir cietušā materiālo zaudējumu atlīdzības garantija, kas izpaužas kā cietušajam nodrošinātā iespēja pieteikt civilprasību, no vienas puses, bet, no otras puses, procesa virzītāja pienākumā šo civilprasību nodrošināt.…
