Genocīds (KL 71.pants)
-burtiski: dzimtas, cilts iznīcināšana. KL- tīša darbība nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai veselībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā.
No objektīvās puses genocīds izpaužas kā pantā un ANO 1948.g.konvencijas “Par genocīda novēršanu un sodu par to” 2.pantā norādītās darbības. Formāls sastāvs. Sevišķi smags noziegums.Subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms ar mērķi iznīcināt cilvēku grupu noteiktu pazīmju dēļ.
Noziegumi pret mieru (KL 72.pants)
Noziegumi pret mieru izpaužas kā bruņotas agresijas plānošana, gatavošana, tās izraisīšana, piedalīšanās tajā; agresīva kara vešana, pārkāpjot Latvijas Republikai siastošos starptautiskos līgumus; piedalīšanās sazvērestībā ar nolūku izdarīt iepriekš minētos noziegumus.
Sevišķi smags noziegums. Formāls sastāvs.Izpilda ANO 1984.gada “Deklarāciju par tautu tiesībām uz mieru”.
No Objektīvās puses- aktīvas minētās darbības. Agresija- valsts bruņoto spēku uzbrukums vai citāda bruņoto spēku pielietošana veidā, ko nepieļauj ANO statūti, pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību. Nozieguma subjekts- personas, kas ieņem augstāko varu valstī, tātad reāli var būt agresijas izraisītāji. No subjektīvās puses noziegumu raksturo tiešs nodoms.
Kara noziegumi (KL 74.pants)
Kara noziegumi- Latvijas Republikai saistošos starptautiskos līgumos aizliegtu kara vešanas noteikumu un paražu pārkāpšana, kas izpaudusies okupētās teritorijas civiliesdzīvotāju, ķīlnieku un karagūstekņu slepkavošanā, spīdzināšanā, aplaupīšanā, aizvešanā vai norīkošanā peispiedu darbos, neattaisnojamā pilsētu un citu objektu postīšanā.
Sevišķi smagi noziegumi. Kara noziegumiem nav noilguma.Noziegums pabeigts pēc minēto darbību izdarīšanas (materiāls vai formāls sastāvs). Ja nodarījums izpaudies vairāku personu noslepkavošanā, atbildība iestājas pēc KL74.panta un KL 118.p. kopības (slepkavība sevišķi pastirpinošos apstākļos). Subjekts- jebkura persona, kas ir militārā konflikta dalībnieks. No subjektīvās puses-tiešs nodoms.
Kopējās pazīmes- nosaka kriminālatbildību par Latvijas Republikai ar starptautiskiem līguiem uzliktu pienākumu nepildīšanu, sevišķi smagi noziegumi, KL Sevišķā daļa, 9.nodaļa.
2.Spiegošana (KL 85.pants, Viens no noziegumiem pret valsti).
-Neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšanu ārvalstu izlūkdienesta uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji LR interesēm (Smags noziegums). 2.daļā kvalificējoša pazīme- ziņas bijis valsts noslēpums (sevišķi smags noziegums).
Neizpaužamas ziņas- ziņas, kuru izpaušanu uz ārvalstīm LR uzskata par kaitīgu valsts interesēm. Neizpaužamām ziņām likumā vai MK izdotā tiesību aktā paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas aizliegums.
Nozieguma sastāva pazīmes ir tādas personas darbībās, kas izdarījusi kaut vai vienu no panta dispozīcijā norādītajām darbībām.
2.daļā- valsts noslēpuma izpaušana u.c. Valsts noslēpuma jēdzienu un rīcību ar to regulē likums “Par valsts noslēpumu” (1996.g.). Valsts noslēpums- tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta MK apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšna vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Valsts noslēpuma objekts ir informācija ikvienā tehniski iespējamā fiksēšanas veidā, kas atzīta par valsts nozlēpumu, kā arī meteriālais objekts, kas uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo šo informāciju. Valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst uzglabā vai izmantto valsts noslēpuma objektus.…
