Krimināltiesības
~ kā patstāvīga t. nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kr.atb. pamatu un princ., par noziedzīgiem atzītos nodar. un par to izd. paredz. sodus, reglam. soda not. princ., kā arī nosac. atbrīv. no kr.atb. un soda
~publ. t. noz., kas regulē attiec. starp pers., kas vainīga nn izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūc. personā, piedraudot ar sodu un piemēr. sodu valsts vārdā
~kā tiesību zinātnes nozare pēta nn un sodu tiesisko reglament., veic teor. lik. skaidr. un to piem. prakses izpēti, apzina kr.ties. inst. vēst. attīst. etapus un citu valstu KL īpatnības, tā radot bāzi krt normu iedarbības un piemēr. pilnveidošanai
krt teorija ir saistīta ar visp. valsts un ties. teoriju, kriminālprocesu, sodu izpildes t., kriminoloģiju, kriminālistiku
Krt principi (normās ietvertas vadošās idejas) - likumības pr. (nac. normu atbilst. starpt.t. un Satv., izslēdz KL piem. pēc analoģ.); vainīguma pr. (nav nn bez vainas); taisnīguma pr. (soda individualizācija); humānisma pr. (kratb izslēdz. apst., iespēja atbrīv. pers. no kratb un soda)
Krt funkcijas - aizsarg.f. (svarīgāko inter. aizsardz. ar tai piemītošiem specif. līdz.); regulējošā (nn izdar. rezul-ā radušos att. regulēšana); preventīvā/brīdinoša (pers. atturēš. no nn izdar.); audzinošā (cieņas pret likumu ieaudzināšana)
KL ir LR Saeimas pieņemtais normatīvi tiesiskais akts, kura normas regl. kratb pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedr., atsev. kolektīvu un cilv. interešu aizkārums atzīstams par nn, un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām. KL vienīgais formālais krt avots
Pieņemts 1998.g.17.jūn spēkā ar 1999.g.1.apr.
KL Visp. daļā reglamentēts kratb pamats, nn un soda visp. noteik (8 nod.: visp. not., nn, apst.,kas izsl. kratb,sods, soda noteikš., atbr. no kratb un soda, nepilng. kratb. īpatn., medic. rakstura piespiedu līdz. = 70 panti)
Sevišķajā daļā aprakstīti konkrēti nn un norādīti sodu veidi un mēri, ko tiesa var piespiest par to izdar.
Krt normas kā uzvedības noteikumi, kas piešķir konkrēto attiec. dalībn. jur. t. un uzliek tiem jur pien. formulētas KL pantos
Dispozīcija - KL Sev. daļā ietv. krt normas daļa, kas norāda, kāds nodarījums ir noziedzīgs
Sankcija - KL Sev. daļā ietv. krt. normas daļa, kas nosaka soda veidu un mēru par dispozīcijā minēto nn.
vienkāršā d. - nosauc nn, neaprakstot tā pazīmes(164.p. piespiešana nodarboties ar prostitūciju)
aprakstošā d.- ne tikai nosauc nn, bet arī apraksta tā pazīmes (175.p. zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana)
norādes/atsauces d. - neapraksta nn pazīmes vai dara to daļēji, bet atsaucās uz KL citā pantā norād.pazīm.(126.p1.d. vidējā smag. miesas bojājums nav izraisījis 125. p. sekas, bet izraisīja ilgstošu ves. trauc...)
Blanketā dispoz. neapraksta nn pazīmes, bet norāda uz citu norm aktu, kur tās paredzētas (146.p.)
absolūti not. s. - nosaka konkrētu soda veidu un mēru (KL nav, jo izslēdz individualizāciju)
relatīvi not. s/ - nosaka konkrētu soda veidu un tā mēru (min un max rob. vai max. rob.)
alternatīva s. - paredz divus vai vairākus soda veidus, pie tam katram soda veidam var tikt noteikts tā mērs vai tikai viens soda mērs.
norādes/atsauces- soda veids un mērs nav noteikti, bet tā atsaucās uz KL citā pantā paredzēto sodu (KL nav)
krt normas iztulkošana/ interpretācija ir likumdevēja gribas, likuma satura un īstās jēgas noskaidrošana
oficiāla - veic speciāli pilnvar. valsts instit. un tās rezult. ir obligāti t. piemēr. subj. : autentiskā (veic pats likumd.)legālā (veic spec. uz to pilnv. instit.), tiesas (veic tiesu inst.)
kauzuālā - veic tiesa piemērojot likumu konkrētajā lietā, saistošs raksturs tikai šajā lietā, ja tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā. Krt normu iztulk.,ko veic LR AT plēnums savos vadošajos izskaidrojumos ir saīstošs raksturs zemākstāv. tiesām un pirmstiesas izmeklēš. instit.
…
