Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare. Krimināltiesības ir normu kopums, kas definē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka noziedzīgo nodarījumu (NN) loku un paredz sodu par to īstenošanu. Krimināltiesības regulē attiecības starp valsti un personu, kas izdarījusi NN, uzliekot personai pienākumu izciest par izdarīto kriminālsodu. Krimināltiesību priekšmets ir attiecības, kuras rodas izdarot NN, starp NN izdarījušo personu un valsti (tiesībsargājošām iestādēm). Krimināltiesībām ir vairāki principi: likuma princips, personas vienlīdzības princips, vainīguma princips, taisnīguma princips, humānisma princips, personīgas atbildības princips un atbildības nenovēršamības princips. Likuma princips: nacionālo tiesību atbilstība starptautiskajām attiecībām, sodāmi tikai likumā paredzētie nodarījumi, KL atbilstība Satversmei, likums nav piemērojams pēc analoģijas, kriminalizējumi – tikai bīstami nodarījumi, domas un uzskati nav krimināli sodāmas. Personas vienlīdzības princips: vecums, dzimums, rase, ticība, dzīves veids, nacionālā piederība, nodarbošanās, reliģiskie uzskati, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Vainīguma princips: nav nozieguma bez vainas. Taisnīguma princips: individualizējot sodu jāņem vērā konkrēta NN apstrādi, nevar divreiz sodīt par vienu NN. Humānisma princips: soda minimuma vai ekonomijas princips, personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, paredzēti KL atbildīgi, izslēdzoši apstākļi, paredzēti ar brīvības atņemšanu paredzēti sodi. Personīgas atbildības princips: par izdarīto NN soda tikai vainīgās, fiziskās personas. Atbildības nenovēršamības princips: katrs un jebkurš atbilst par katru un jebkuru NN. …
