1. Nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana, cilvēka tiesību ierobežošana.
Nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšana, cilvēka tiesību ierobežošana (KL 78.pants)
Pantā paredzēta atbildība par mazāk smagu noziegumu (pirmā daļa) vai smagu noziegumu (otrā daļa).
Prasība ievērot nacionālo un rasu vieniīdzību izteikta vairākos svarīgos starptautiskos dokumentos. Tāds dokuments, piemēram, ir ANO Deklarācija par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, kas pasludināta pēc Ģenerālās Asamblejas 1963 .gada 20.novembra rezolūcijas Nr. 1904 (XVIII).
Objekts – Nacinālā un rasu vienlīdzība.
No objektīvās puses noziegums izpaužas darbībās, kas vērstas uz nacionālo vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu (piemēram, mutvārdu vai rakstveida aicinājumos, kas pauž naidīgu attieksmi pret to vai citu tautību vai rasi), vai darbībās, kas vērstas uz personas ekonomisko, politisko vai sociālo tiesību tiešu vai netiešu (slēptu) ierobežošanu atkarībā no šīs personas rases vai nacionālās piederības (piemēram, nelikumīga atteikšanās uzņemt mācību iestādē) vai tiesu vai netiešu priekšrocību radīšanu (piemēram, pieņemot darbā) tā paša iemesla dēļ.
Subjekts – vispārīgais, saskaņā ar KL 14.g.v, fiziska persona, pieskaitāms.
Subjektīvā puse - ar tiešu nodomu.
Noziegums pabeigts ar minēto darbību izdarīšanas brīdi (formāls noziegums).
2. daļa - Noziegums atzīstams par izdarītu kvalificējošos apstākļos:
1.ja iepriekšminētās darbības ir saistītas ar vardarbību (piemēram, sišanu vai piekaušanu), krāpšanu (ļaunprātīgu uzticības izmantošanu u.tml.) vai draudiem,
2.izdarījusi personu grupa (vismaz divas personas),
3.valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks (par šādu darbinieku skat. KL 196.pantu).
Subjekts - Valsts amatpersonas un minētie darbinieki uzskatāmi par speciāliem subjektiem.…
