Kriminoloģiskās problēmas var apzināt no dažādām pozīcijām un viedokļiem atkarībā no tā, kādas lomas mēs pildām un kādas funkcijas veicam.1 Piemēram, ja mums ir apzagts dzīvoklis — mēs esam cietušie; mūs var interesēt, vai noziegums tiks atklāts un vai atgūsim nozagtās vērtības. Ja mēs strādājam tiesību aizsardzības iestādēs, pieņemsim, esam izziņveži vai prokurori, mūs interesē fakti, kas varētu sekmēt nozieguma atklāšanu. Katras tiesību aizsardzības iestādes darbiniekiem var būt visdažādākās, dažreiz pat pretējas funkcijas. Piemēram, tiesas izmeklēšanas gaitā apsūdzētāju galvenokārt interesē, kā pilnīgāk pierādīt apsūdzētā vainu un panākt viņa maksimālu atbildību. Aizstāvis savukārt ir orientēts apšaubīt to pierādījumu objektivitāti, kuri iepriekšējā izmeklēšanā ir pierādījuši apsūdzētā vainu. Prasmīga un profesionāla advokāta dar-
bība var panākt apsūdzētā attaisnošanu vai minimāla soda noteikšanu.
Arī jebkuru pilsoni saista visdažādākās kriminoloģiskās problēmas, t. sk. noziedzība, dažādi visizplatītākie noziegumu veidi, nozieguma izdarīšanas mehānisms, soda noteikšana vainīgajām personām utt. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka kriminoloģiskās problēmas ir vienas no aktuālākajām un nozīmīgākajām.
Tātad kriminoloģiskie jautājumi nav vienaldzīgi gandrīz nevienam. Svarīgi ir, kā šos jautājumus apzināt, kā noteikt to būtību, kā atrast pareizās atbildes, — kāpēc Latvijā vai kādā citā valstī ir liela vai maza noziedzība, vai iedzīvotāji jūtas pietiekami droši pret krimināliem apdraudējumiem, kādi noziegumu veidi ir visizplatītākie un visbīstamākie utt.
Šādu jautājumu, uz kuriem nepieciešams atbildēt, ir visai daudz. Atbildes uz tiem jārod pastāvīgi. Pareizas, objektīvas un pilnīgas atbildes uz visdažādākajām krimnoloģiskajām problēmām profesionālā un sadzīves līmenī palīdz meklēt krimnoloģiskās izziņas metodoloģija un metodika.…
