Kriminoloģijas priekšmets un saturs. Kriminoloģijas skolas un nozares, to vispārējs raksturojums

Teorija ir cilvēka prātā veidotas sistēmas, kas savieno faktus ar cēloņsakarības palīdzību.
Līdz šim nav izveidota neviena visaptveroša teorija, kas spētu izskaidrot noziedzības cēloņus. Līdz šim izveidotās teorijas ir saistītas ar noziedzīgo darbību cēloņu un seku skaidrošanu. Kriminoloģijas teorijas, tāpat kā jebkuras teorijas, laika gaitā mainās un ir atkarīgas no vietas un laika un attīstās, pēc Hēgeļa uzskata, saskaņā ar „ar laika garu” attiecīgajā sabiedrībā atkarībā no pastāvošo vērtību skalas. Laika gaitā reizēm kāda noziedzības izcelšanās teorija ļauj ne tikai saprast kādas noziedzīgas darbības sekas, bet pat attaisno šādu darbību.
Pētījumu process kriminoloģijā, tāpat kā jebkurā zinātnē, sākas ar teorijas izvirzīšanu. No šī procesa tiek izsecinātas hipotēzes, darba idejas.
Ar hipotēzi saprot tādus pieņēmumus, ar kuru palīdzību cenšas izskaidrot kāda reāli novērojama fakta izcelšanos un tā saistību ar citām parādībām.
Ņemot vērā to, ka kriminoloģija ir humanitāra zinātne, noziedzības izcelšanās procesa cēlonību nevar meklēt tikai zinātniskajās atziņās. Pēc savas būtības, kriminoloģija ir empīriska zinātne. No tā izriet, ka teorija, kas nerealizējas praksē, ir tikai pētījumu palīglīdzeklis un faktu kopums bez teorētiskā pamatojuma ir nevērtīgs.
Kriminoloģijas ideologi nosacīti ir noslāņojušies labajā un kreisajā spārnā. Šo jautājumu ir pētījis un uzskatus sistematizējis Volters B. Millers. Pēc viņa uzskata labējā spārna ideoloģiju pārstāv policija un sodu izpildes iestādes, kas uzskata, ka ar noziedzniekiem apietas pārāk žēlsirdīgi.…