Krusta kari Latvija teritorijā
Latvijas teritorijā bieži tirdzniecības nolūkos ieceļoja vācu tirgotāji, kuriem līdzi devās garīdznieki. Viens no šādiem garidzniekiem, kurš aizsāka kristietības sludināšanu Latvijas teritorijā dzivojošām tautam bija mūks Meinards. Tā kā vācu tirgotāji ieceļoja pa Daugavu, tad pirmā tauta, kas saskārās ar vācu garidzniekiem bija līvi jeb lībieši. Sākotnēji lībiešu attieksme bija labvēlīga. Redzēdams, ka Ikšķiles teritorijā dzīvojošiem lībiešiem bieži vien uzbrūk lietuvieši, viņš oiedāvā uzcelt mūra baznīcu, bet par atlīdzību prasot kristīšanos. Lībieši piekrīt šādām darījumam un daļa nokristās jau pirms celtniecības uzsākšanas. 1186.gadā tiek uzbūvēta Ikšķiles baznīca – pirma mūra celtne Latvijas teritorijā. Taču lībieši vairs negrib un Meinards spiests bēgt, taču aizbēgt nepaspēj, jo nomirst.
Pēc mūka vēlāk bīskapa Meinarda krist igo ticību sludināt ierodas bīskaps Bertolds. Sākotnēji viņš kristietību cenšas sludināt ar mieru, taču tad tas neizdodas atgriežas no Vācijas ar krustnešiem un sāk kristīt vardarbīgā ceļā, taču cīņu laikā Bertolds aiziet bojā.
Kā trešais sludināt ierodas bīskaps Alberts. Uzreiz ierodas ar krustnešiem. Kristīšanā izmanto viltu. Jo uzaicina lībiešu vecākos uz sanāksmi, saņem tos par gūstekņiem un prasa izdot dēlus Albertam. Dēli tiek nosūtīti uz Vāciju, kur laiku pavada izglītojoties, taču ir Albertam drošības ķīla. Alberts uzskata, ka Ikšķile nav piemērota vieta krustnešu apmetnei tāpēc pie Rīdziņas upes lika jaunus pamatus jaunai apmetnei – 1201.gada tiek dibināta Rīga. Lai krustnešiem nebūtu pirms ziemas Latvijas teritorija jāpamet, Alberts izveido patstāvīgu krustnešu ordeni šeit uz vietas – 1202.gadā tiek izveidots Zobenbrāļu ordenis.
…
