3.1. Faktoru, kas ietekmē drošības pārvaldību, analīze
Kuģa apkalpei kopā ar krasta menedžmentu pieder noteicošā loma efektīvā un bezavāriju kuģa ekspluatācijā. Tāpēc veiksmīgai drošības pārvaldības sistēmas pielietošanai ir nepieciešama atbilstošā personāla piesaiste. Jūrniekiem jābūt ne tikai pieredzei un zināšanām par kuģa ekspluatācijas specifiku uz noteikta kuģa, bet arī ISM kodeksa un drošības pārvaldības sistēmas izpratnei. Tas ir sevišķi svarīgi kuģa virsniekiem, jo viņiem jāseko kuģa ekspluatācijai, jāparedz notikumu gaita un jāreaģē negadījumu situācijās. Piemēram, neizprotot drošības pārvaldības sistēmu un tajā noteiktos komunikācijas kanālus, jūrnieki nevarēs ātri un efektīvi paziņot par negadījumiem vai neatbilstībām, kas varētu apdraudēt kuģa drošību un apkārtējo vidi. Tāpēc uz krasta menedžmentu ir uzlikta atbildība
• piesaistīt kvalificētu personālu,
• rīkot katra jūrnieka drošības instruktāžu pirms stāšanās amatā un
• katram apkalpes loceklim norādīt viņa pienākumus attiecībā uz drošības pārvaldības sistēmu.
Bez tam, lai pilnveidotu apkalpes iemaņas un pareizu rīcību ārkārtējos gadījumos, ir jāveic šādu gadījumu simulācijas, jeb mācību trauksmes. Trauksmju laikā jāatstrādā ne tikai katra locekļa rīcība, bet arī jāievēro, lai tās notiktu saskaņā ar drošības pārvaldības sistēmas procedūrām un prasībām. Piemēram, kā un kam pareizi paziņot par ārkārtas situāciju, kā rīkoties konkrētā drauda (ugunsgrēks, sadursme, apkalpes locekļa trauma utt.) izpausmes gadījumā, kur maksimāli ātri atrast rīcības plānu un līdzekļus drauda neitralizēšanai.
Mācību trauksmes dod iespēju kapteinim un kompānijas menedžmentam ne tikai novērtēt apkalpes spējas reaģēt negadījumos, bet arī noteikt papildus apmācības nepieciešamību vai kompānijas drošības pārvaldības sistēmas procedūru izmaiņu. Pēc autora domām mācību trauksmes bieži ir vērstas uz ,,mehānisko" procedūru apstrādi negadījumu situācijās, kas nav slikti un nekādā gadījumā nekaitē kuģa drošībai, bet tomēr pārāk maz uzmanības tiek veltīts komunikāciju dibināšanai un uzturēšanai
• starp apkalpes locekļiem vienas avārijas partijas ietvaros.
• starp dažādām avārijas partijām,
• starp avārijas partiju un tiltiņu,
• starp tiltiņu un nozīmēto personu,
• starp tiltiņu un ārkārtējo situāciju rīcības komandu (Emergency Responce Team) kompānijas birojā.
• starp tiltiņu un krasta glābšanas dienestiem
• starp tiltiņu un vietējo krasta administrāciju utt.
Komunikācijām ir ārkārtīgi svarīga loma gan kuģu ikdienas ekspluatācijā, gan ārkārtējās situācijās, jo apkalpes spējai uzturēt sakarus gan savā starpā, gan ar citām pusēm ir izšķirošs moments daudzos negadījumos uz jūras. Autors uzskata, ka ISM kodeksa un SMS sistēmas fokuss uz efektīvu (tas ir ātru, skaidru un nepārtrauktu) komunikāciju netiek pildīts pietiekamā apjomā. Piemēram, Latvijas Kuģniecības drošības pārvaldības sistēmas ārkārtējo situāciju rīcības rokasgrāmata (Vessel Emergencv Guidance Manual) satur prasību, ka kapteinim negadījuma brīdī pirms sazināties ar jebkuru ārējo organizāciju, vispirms jācenšas nodibināt sakarus ar Kuģu Menedžmentu un. tikai saņemot instrukcijas no ārkārtas situāciju rīcības komandas, sazināties ar citiem dienestiem. No autora pieredzes šī prasība uz kuģiem netiek pietiekami trenēta un atstrādāta mācību trauksmju ietvaros.
Autors ir pārliecināts, ka apkalpes locekļu zināšanas par ISM kodeksu, drošības pārvaldības sistēmu un to mērķu un mehānismu izpratne ir svarīgs nosacījums kodeksa veiksmīgam pielietojumam un kuģa bezavārijas darbībai. Diemžēl nereti gan kuģa virsnieki, gan ierindas jūrnieki aizņemtības, slodzes vai citu iemeslu dēļ nepievērš drošības pārvaldības sistēmas paredzētajām procedūrām pietiekamu uzmanību. Pēc autora domām, galvenais un efektīvākais veids kā uzlabot šādu situāciju ir pastāvīga jūrnieku apmācība, motivēšana un ieinteresēšana rūpēties, pirmkārt, par savu personisko un. otrkārt, par kuģošanas drošību un apkārtējās vides aizsardzību. Ne velti ISM kodeksa tekstā, punktā 5.1.2. kapteinim par pienākumu ir izvirzīts uzdevums ,,motivēt kuģa apkalpi ievērot kompānijas drošības un vides piesārņojuma novēršanas politiku". Kā vēl vienu priekšlikumu autors piedāvā iekļaut ISM kodeksa un kompānijas drošības pārvaldības sistēmas politikas izskaidrojošās lekcijas SOLAS apmācību kursā.
…
