Ekonomikā lietojamo kvantitatīvo metožu loks ir ļoti plašs. Galvenās no šīm metodēm ir šādas:
1)matemātiskās programmēšanas metodes;
2)statistiskās metodes;
3)imitējošās modelēšanas metodes;
4)kalendārās plānošanas metodes;
5)ražošanas krājumu teorijas metodes;
6)tīklveida plānošanas metodes;
7)masu apkalpošanas teorijas metodes;
8)spēļu teorijas metodes.
Gandrīz katra no tām ietver apakšgrupas, kas satur konkrētākas metodes, algoritmus, risināšanas paņēmienus, metožu lietošanas tehnoloģijas.
Īsumā raksturosim katru no šīm metodēm.
1. Matemātiskās programmēšanas metodes. Šīs metodes saistītas ar kādu nezināmu lielumu (piemēram, produkcijas ražošanas apjomu, pārvadājumu apjomu, finanšu resursu izmantošanas apjomu u.c.) vērtību noteikšanu, un tās optimizē (minimizē vai maksimizē) kādu funkciju (piemēram, maksimizē peļņu, minimizē izmaksas u.tml.), ņemot vērā zināmus ierobežojumus, kādi pastāv attiecīgajā situācijā, piemēram, noteiktus materiālu resursus, kuri ir uzņēmuma rīcībā, noteiktu strādājošo skaitu, finanšu resursus, ražošanas jaudas utt.
Šīs metodes iespējams izmantot, kad pastāv vairāki iespējamie problēmas risināšanas varianti jeb alternatīvas, bet katra no alternatīvām prasa noteiktu resursu daudzumu, kuri, protams, ir ierobežoti. Šādā situācijā šīs metodes palīdz atrast to variantu, kurš ir “vislabākais” jeb optimālais no kāda pieņemtā kritērija viedokļa.
Atkarībā no tā, kā tiek atspoguļotas sakarības starp nezināmajiem mainīgajiem lielumiem, izšķir lineārās, nelineārās, kvadrātiskās, dinamiskās, mērķa, integrās, multikriteriālās un citas programmēšanas metodes. Ja visas sakarības ir lineāras, runājam par lineāro programmēšanu; ja metode ietver arī nelineāras sakarības, – par nelineāro programmēšanu; ja kvadrātiskas funkcijas, – par kvadrātisko programmēšanu; ja tiek ņemtas vērā sakarības laikā, – tiek lietotas dinamiskās programmēšanas metodes; ja atrisinājumā aplūko tikai veselus skaitļus, runājam par integro programmēšanu; ja metodē lieto vairākus kritērijus vienlaicīgi, – ir runa par multikriteriālām programmēšanas metodēm.
2. Statistiskās metodes. Jau pēc nosaukuma var saprast, ka šīs metodes ir saistītas ar statistiku, tomēr ne ar statistiku vispārīgā nozīmē kā datu vākšanu un apkopošanu vai statistikas teoriju kā tādu, bet ar konkrētām statistikas metodēm, kuras izstrādātas datu apkopošanai, analīzei, prognozēšanai, sakarību pētīšanai u.tml. Šeit ir runa par ekonomisko procesu dinamikas rindu analīzes un prognozēšanas metodēm, sakarību pētīšanas (korelācijas - regresijas) metodēm, hipotēžu pārbaudes metodēm u.c. Šeit ir runa arī par tā saucamajām ekonometrijas metodēm. Tās ir speciālas metodes, kuras paredzētas ekonomisko rādītāju sakarību pētīšanai saistībā ar ekonomisko teoriju, matemātiku un statistiku. Šo metožu grupā ietilpst, piemēram, divkāršā un trīskāršā mazāko kvadrātu metode, savstarpēji saistītu regresijas vienādojumu sistēmu risināšanas metodes u.c.
…