Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
6,49
You save:
1,23 (19%)
Discounted price*:
5,26
Purchase
Add to Wish List
ID number:988645
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Diena. Sākumā ebreji, kā kaldejieši, diennakti rēķināja no saules lēkta līdz nākošajam saules lēktam, bet Mozus lika rēķināt to no saules rieta līdz nākošajam rietam (Lev 23,32). Pēc šīs kārtības mūsu sestdienas vakars (saules riets) ir svētdienas sākums. Šāda laika skaitīšana ietver sevī dziļu simbolisku: Diennakts sākas ar nakti un beidzas ar dienu, tas ir, mūsu šīs zemes dzīve ir nakts, bet pēc nāves Dieva valstībā tā kļūs par mūžīgu dienu.
Dienu (jom) (šaurā nozīmē - no lēkta līdz rietam) ebreji, tāpat kā arābi, dalīja sešās nevienādās daļās:
Rītausma (šachar) ilgst no rīta blāzmas līdz pilnīgai saules uzlēkšanai.
Rīts (boker) - no saules uzlēkšanas brīža līdz rasas nožūšanai.
Dienas karstums (chom hajjom) - no rasas nožūšanas līdz pusdienām (visīsākās ēnas brīdis).
Pusdienas (tsaharaim) apmēram no 1200 līdz 1500.
Pēcpusdienas vējiņš (ruach hajjom), kas Palestīnā katru dienu sāk pūst dažas stundas pirms saules rieta un mitējas vakarā.
Vakars (erebh) dalījās “krēslā” (tūlīt pēc saules norietēšanas) un “tumsā”.
Dienas dalīšanu stundās pirmo reizi piemin pravietis Daniēls (7,12), jo tieši Babilonijas verdzībā ebreji sāka lietot babiloniešu laika skaitīšanas metodi, kuru ar laiku pieņēma arī visas tautas. Tas ir, dienu sāka dalīt 12 stundās, bet tauta vēl ilgu laiku dienu dalīja četrās daļās, kuras sauca par pirmo, trešo, sesto un devīto stundu. Savā starpā mazās un lielās stundas bija vienādas, bet gada laikā to garumi bija dažādi. Vasaras stundas bija garākas par ziemas stundām, jo visgarākā diena Svētajā Zemē ilgst 14 stundas un 12 minūtes, bet visīsākā - 9 stundas un 48 minūtes. Vasarā pēc mūsu laika pirmā stunda atbilst pulkstens 600, trešā - 900, sestā - 1200 un devītā - 1500. Pestītājs uz krusta nomira “ap devīto stundu” (Mt 27,46).…

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,82 €
Work pack Nr. 1132985
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Laika skaitīšana. Svētki, ar svētceļojumiem saistītie svētki. Svētie laiki. Bībeles hronoloģija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/988645

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register