-
Latviešu folkloristikas vēsture
Summaries, Notes10 Literature, Biographies, History, Culture
Postfoklora – folkloras mūsdienīga interpretācija.
Feiklora, viltotā folklora, fakelora – konkrēta autora radīti darbi, kuri mēģinādami šādā veidā labojot darbus, aizpildīt tos robus, kas viņiem likās, ka traucē latviešu folkloras pilnvērtības izjūtām. Folkloristi saverēji paši teicēji vietā vai izdomāja fiktīvus teicējus, vai arī teicēji bija pietiekami elastīgi, ka ātri saprati, ko vēlas, lai no viņiem dzird. Līdz ar to apvienojot klasisko tautasdziesmu formulas ar jaunlaiku sociālisma reālijām, radīja feikloru.
Katrs folkloras darbs un veids kā tā ir pasniegta ir vairāku cilvēku veidojums, jo katrs mēs to redzam savādāk, katrs to rada savādāk. Viens ir tas kā cilvēks to pastāsta, otrs ir kā cilvēks to nodod tālāk. Kā piemēru ņemot tautasdziesmas, kas ir neizsakāmi daudzas un dažādās variācijās, tās ir veidojuši cilvēku kopums, ne indivīds. Tās pastāv vēl mūsdienās, tās varbūt netiek izmantotas ikdienā, bet tiek bieži izmantotas mums neapzināti.
Arī teikas ir radušās no kāda cilvēka dzirdētā vai redzētā, līdz ar to tās rašanā nav piedalījies viens cilvēks, bet gan cilvēku kopums. Ne tikai cilvēks, kas to stāsta, bet kas tajā notikumā ir piedalījies un kas to visu attiecīgā brīdī piefiksē, kas pēc tam to visu apkopo. Folklorists, kas ir piefiksējis šo stāstīto jau ir daļa no šī cilvēku kopuma. Folkloru rada tauta, nevis viens indivīds.
Kaut arī šķiet, ka daudzi cilvēki par folkloru neinteresējas un varbūt pat bieži nezina, kas tā ir, viņi tomēr ar to saskaras gandrīz katru, kaut vai tie paši sakāmvārdi „Ābols no ābeles tālu nekrīt”, „Dots devējam atdodas” un citi. Šādus izteicienus mēs nereti dzirdam ikdienā, bet ne katrs apzinās, ka viņš izmanto folkloru un ka tā vispār ir folklora.
Ne velti folklorai ir daudz izskaidrojumi un jēdzieni, un neviens no tiem nav nepareizs, jo katrs to saprot savādāk un uztver savādāk.
…
Latviešu folkloristikas vēsturē (Novadu folklora) I. Ievērojamākie baltvācu kultūras darbinieki un mācītāji latviešu folkloristikas vēsturē (17. -19.gs); 1. Georgs Mancels (Manzel, Mancelius), arī kā Juris Mancels, Mancelijs (1593. 24.jūnijā Mežmuižā, vēlākajā Augstkalnē – 1654. 17.martā Jelgavā, apbedīts Trīsvienības baznīcā) – vācu tautības latviešu literāts un valodnieks. G. Mancelis labojis valodu un rakstību esošajās baznīcas dziesmās un tās papildinājis ar savām bezatskaņu dziesmām. 1637. izdevis „Zālamana sakāmvārdi” G. Manceļa tulkojumā pievienoti pirmajai latviešu vārdnīcai „Lettus” („Latvietis”, 1638). Šī vārdnīca tika iestrādāta nākamajās jau plašākajās latviešu vārdnīcās. Atsevišķā G. Manceļa vārdnīcas daļā „Phraseologia Lettica” ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo latvieši ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisko materiālu. 19. gadsimta sākumā G. Manceļa izdotais „Lettische langgewünschte Postill” („Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums”, 1654), 3 atsevišķi iesietās daļās, kas bija lielākais atkārtoti izdotais G. Manceļa darbs. G. Manceļa sprediķi bija aizsākums latviešu literārajai prozai. Blakus citātiem no Bībeles atjautīgi sakāmvārdi un dzīvi 16. Un 17. Gadsimta mijas vēsturiski notikumu tēlojumi. Salīdzinoši ar priekštečiem G. Mancels latviešu valoda bija labāka un konsekventāka. G. Mancels iedibinājis morfoloģisko principu latviešu pareizrakstībā, reformējis rakstību, ieviesis, tā saucamo, vecās ortogrāfijas pamatprincipus. 2. Gothards Frīdrihs Stenders (Stender), Vecais Stenders (1714. 27.augusts Lašu mācītājmuižā Augškurzemē – 1796. 17.maijs Sunākste, turpat apbedīts) – vācu tautības latviešu rakstnieks un valodnieks. Visu mūžu G. F. Stenders interesējies par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā, bijis Latvijas 18. Gadsimta kultūras dzīves vērienīgākā un autoritatīvākā personība. Viņa literatūras darbības bija plaša un daudzpusīga, rakstījis arī latīņu vācu valodā. Pirmā publikācija – Kēnigsbergā latviešu valodā iespiestā oda „Rāms laiks pēc pērkona briesmas”, vācu autora B. H. Brokesa darba tulkojums (1753).
- Latviešu etimoloģijas vārdnīcas apraksts jeb "vizītkarte"
-
Latviešu folkloristikas vēsture
Summaries, Notes10 Literature, Biographies, History, Culture
- Valsts tiesību vēsture
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gadsimtā
Summaries, Notes for university8
-
Latvijas kultūras vēsture
Summaries, Notes for university26
-
Kultūras vēsture
Summaries, Notes for university54
-
Latvijas kultūras vēsture
Summaries, Notes for university22
-
Latviešu rakstniecības vēsture
Summaries, Notes for university9