Latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā. Latgales kongress

2.5. 1917. gada janvārī (1916. gada decembrī pēc Gregora kalendāra) Tīreļa purvā norisinājās Ziemassvētku kaujas, kurām bija lemts kļūt par slavenākajām, tomēr, diemžēl, arī traģiskākajām kaujām latviešu bataljonu vēsturē. Krievijas armijas vadības nolaidības dēļ krita 9000 strēlnieku, jeb aptuveni trešā daļa no visiem karotājiem. Atlikušo strēlnieku rindās auga neapmierinātība ar cara armijas virspavēlniecību. Šī iemesla dēļ ievērojams skaits strēlnieku pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā pārgāja lielinieku pusē.
2.6. Pavisam kopā bataljonos kara gaitā dienēja 60 tūkstoši strēlnieku. No tiem krita aptuveni 20 tūkstoši, bet 4200 tika atzīti par pazudušiem.

3. Latvijas valsts neatkarības idejas rašanās un virzība. Latgales kongress.
3.1. 1917. gada 9/10 augustā Rēzeknē, norisinājās Pirmais Latgales kongress. Tas pulcēja Latgales latviešu pārstāvjus, kuru vidū bija redzamākie novada sabiedriskie darbienieki, armijas virsnieki, garīdznieki un inteliģence. Tāpat kongresā piedalījās arī “Baltijas latviešu” pārstāvji no Vidzemes un Kurzemes guberņām, tostarp Jānis Zālītis un Zigfrīds Anna Meierovics.
3.2. Kongresa mērķis bija virzīt ideju par Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas, pievienojot tos latviešu apdzīvotajās Vidzemes un Kurzemes guberņu teritorijām.
…