Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu salīdzinājums par 2019./2020.gadu

2020. gada 3. ceturksnī vidējā darba alga palēninājās gan privātajā, gan sabiedriskā sektorā, tomēr privātajā sektorā algu pieaugums bija vairāk nekā divas reizes straujāks nekā sabiedriskajā sektorā. Sabiedriskajā sektorā vidējā mēneša bruto alga 2020. gada 3. ceturksnī pieauga par 3,3%, bet privātajā sektorā – par 7,1%, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni.
Joprojām pozitīva tendence ir vērojama atalgojuma struktūrā. Lai gan minimālā alga iepriekšējos gados ir strauji augusi – par gandrīz 70% no 256 eiro 2010. gadā līdz 430 eiro 2020. gadā, tomēr nodarbināto īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai mazāku par to, ir samazinājies par 9,3 procentpunktiem. Savukārt nodarbināto īpatsvars, kas saņem vairāk par 1 000 eiro, šajā laikā ir pieaudzis par 30 procentpunktiem. 2020. gada 3. ceturksnī vairāk nekā 2/5 no nodarbinātajiem bruto atalgojums bija virs 1 000 eiro.
Esošā krīze ir ierobežojusi ekonomiskās aktivitātes vairumā tautsaimniecības nozaru, visdziļāk skarot tādas jomas, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos, piemēram, pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, dažādas izklaides, mākslas un kultūras jomas. Jāņem vērā, ka šo nozaru atgūšanās nebūs ātra un daļā no tām darbavietu skaits var neatgriezties pirmskrīzes līmenī. Sagaidāms, ka transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto skaits 2027. gadā joprojām varētu būt par 5 tūkst. mazāks nekā vidēji 2019. gadā. Tikmēr izmitināšanas un ēdināšanas nozarē nodarbināto skaits varētu atgriezties 2019. gada līmenī tikai aptuveni 2027. gadā, bet mākslas, izklaides nozarē – aptuveni 2025. gadā.
…