Tiesa atzīst, ka :
1. likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību ” 14. panta ceturtā daļā noteikts, ka ēkas, kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu, atbilstoši Civillikuma 968. pantam, kurš nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
2. Tiesa atzīst, ka vadoties no iepriekšminētā likuma otrās normas otrā teikuma atzinusi īpašuma tiesības uz garāžu prasītājam, neievērojot citētās likuma normas pirmo teikumu, kas atbilst lietas apstākļiem.
3. Atzīstot garāžas būvniecību par likumīgu, nav ticis norādīts likums, ar kuru tas pamatots.
4. Tiesa atzīst, ka nav ievērojusi tolaik spēkā esoša Latvijas Civilkodeksa 140. pantu, kurā nebija paredzēts, ka garāža varētu būt patstāvīgs īpašuma objekts.
5. Tiesa nav konstatējusi, ka būvniecībai piešķirta zeme
6. Norāde, ka būvniecībā nav būtisku atkāpju no projekta, neatbilst lietas apstākļiem, no inventarizācijas lietas redzamas izmaiņas.
7. Tiesa atzīst, ka spriedumā nav atsauces uz tiesību normām, kuras tolaik noteica projekta dokumentācijas izstrādes, saskaņošanas, būvniecības uzsākšanas kārtību.
…