5.Tiesu sistēmas jēdziens. Tiesu posms. Tiesu instances.
Latvijā darbojas 3 instanču tiesas: pirmā instance (izskata lietu); apelācijas tiesa; kasācijas tiesa. Pirmā instance, kur griezties ar savu iesniegumu ir rajonu (pilsētu) tiesa, tad apgabaltiesa un tikai tad Augstākā tiesa.
Tiesu sistēmu veido visas LR pastāvošās tiesas kopumā.
Tiesu sistēmas jēdziens. Tiesu posms ir tiesu sistēmas uzbūves jēdziens, un ar šo jēdzienu tiek noteikta konkrētas tiesas vieta tiesu sistēmā saistībā ar tās darbību noteiktā teritorijā. Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta.Tiesu instance – tiesvedības jēdziens un ar šo jēdzienu tiek noteiktas tiesvedības raksturs, tiesas darbības paveids, izejot no dotajā instancē izskatāmo lietu izmeklēšanas mērķiem. Latvijā darbojas 3 instanču tiesas:
Darbojas 3 instanču tiesas: pimā intances tiesa; apelācijas tiesa; kasācijas tiesa.
1.intance – lietu izskatīt pēc būtības. Tiesā notiek pierādījumu izvērtēšana.
2.instance – apelācija – pārsūdzība. Notiek otreizēja lietas izskatīšana pēc būtības, tikai augstākā lietu instancē. Apelācijas jēga ir novērst iespējamās tiesu kļūdas.
3.kasācijas (likumības pārbaude) instance – augstākā instance valstī. Tiesas spieduma pārsūdzēšana. Viņi var atstāt spēkā apelācijas tiesas spriedumu (apgabaltiesas), vai arī viņi var nosūtīt uz apelācijas instanci-apgabaltiesu lietu atkārtoti izskatīt. Drīkst iesniegt papildmateriālus.
6.Tiesu neatkarības principi un garantijas.
Tiesu neatkarības princips. - Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesu neatkarību garantē valsts.
Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā. - Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.
Tiesu neatkarības principi un garantijas
Spriežot tiesu tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.
Visus tiesnešu apstiprina LR Saeima un viņi ir neatceļami. Apstiprina uz mūžu, līdz 70 gadam. Tiesnesis ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Kriminālprocesu pret tiesnesi var ierosināt tikai LR ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt, saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Tiesnesim nedrīkst piemērot administratīvus sodus, kā arī nedrīkst viņu aizturēt administratīvajā kārtā. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu tiesnesis atbild disciplinārā kārtā saskaņā ar likumu: par tiesu varu; tiesnešu disciplinārais atbildības likums.
Likumi, kas regulē tiesu varu: Satversme; Kriminālprocesa, Civilprocesa un Administratīvā procesa likums. Rajona (pilsētas) tiesu zemesrāmatu nodaļu darbu regulē likums „Par tiesu varu”. Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes likums. Kara tiesu darbību regulē Kara tiesu likums.
…
