Joprojām nozīmīga augkopības nozare ir cukurbiešu audzēšana. Specializācija un koncentrācija, kā arī agrotehnoloģijas modernizācija ļauj kāpināt cukurbiežu ražību. 1996. gadā tā bija vidēji 26 t/ha, 1998. gadā – jau gandrīz 37 t/ha. 1999. gadā vidējā ražība nelabvēlīgu laika apstākļu dēļsamazinājās līdz 29 t/ha. Turpmāku cukurbiešu ražošanas izaugsmi kavē gan produkcijas pārstrādes problēmas, gan ārvalstu lētais subsidētais cukurs.
Kartupeļu ražošana pēdējā desmitgadē samazinājusies nedaudz vairāk par trešdaļu. Īpaši tas manāms pēdējos gados. Kopš 1996. gada gan kartupeļu sējumu platības, gan kopraža 1999. gadā samazinājās par 26%. Tomēr vidējā sējumu ražība pieauga par 17%. Kartupeļu ražošanas nozarē mazs īpatsvars ir specializētām preču produkcijas ražotājām saimniecībām, joprojām kartupeļi pārsvarā tiek audēti pašapgādei. Zemās tirgus un iepirkuma cenas vairumam saimniecību nozari padara par nerentablu.
1999. gadā samazinājums bija visos lopkopības produkcijas ražošanas virzienos. 2000. gada 9 mēnešu statistika liecina, ka turpinās gaļas ražošanas samazināšanās tendence. Šajā pašā laikā nnedaudz palielinājās pienna un olu ražošanas apjomi. Galvenie iemesli zemajam lopkopības produkcijas ražošanas līmenim ir eksporta iespēju samazināšanās Austrumu virzienā un grūtības konkurences cīņā Rietumu un iekšējā tirgū ar subsidēto importēto lopkopības produkciju.
Galvenās cūkkopības problēmas joprojām ir nozares zemā rentabilitāte, ražošanas sadrumstalotība, nesakārtotaus iekšējais tirgus, cūkgaļas ražošanas normatīvo aktu neatbilstība ES prasībām.
Arī saražotās liellopu gaļas apjomi kopš 1995. gada manāmi sarukuši (1999. gada – par 57%). Tomēr 2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tie pieauguši par 6%.
…