Padomju tiesību principu raksturojums.
a)tiesību partejiskums – katras valsts tiesības atspoguļo valdošās šķiras intereses, galvenokārt ekonomiskās intereses. Tāpēc tiesības ir politiskās varas instruments, ar kuru starpniecību valsts realizē savas intereses.
b)Tiesību piespiedu raksturs – tā kā padomju tiesības bija tautas lielākās daļas vēlmju iemiesojums, valsts bija tiesīga pieprasīt tās pilsoņiem ievērot padomju tiesības un sociālistiskās kopdzīves morāles normas, bet neievērošanas gadījumā ar varu panākt tiesību un morāles normu ievērošanu;
c)Tiesību pārejošais raksturs – tiesību izcelšanos saistīja ar valsts izcelšanos. Tā kā valsts tika uzskatīta par pārejošu cilvēku kooperācijas formu, tad arī vienlaicīgi ar valsts atmiršanu notiks tiesību atmiršana. (balstās formāciju tiesības atziņās)
d)Dabisko tiesību noliegšana – tā kā katrai noteiktai sabiedrības formācijai ir sava valdošā šķira un šai šķirai atbilstošas tiesības, tad nevar runāt par kaut kādām mūžīgām un nemainīgām vērtībām. Formācijas teorija – uzskata, ka nevar būt nemainīgas tiesības. Ir 5 formācijas etapi:
i.Pirmatnējā kopiena
ii.Verdzības formācija
iii.Feodālā formācija
iv.Kapitālisms
v.Komunisms
e)Sociālistiskais tiesiskums – jēdziens izveidojās vēl revolūcijas laikā, kad notika atteikšanās no vecajām tiesībām, bet jaunās vēl nebija radītas, jo tad visu reducēja uz revolucionāro tiesisko apziņu. Ar laiku tas izveidoja jēdzienu sociālistiskais tiesiskums. Jēdziens sociālistiskais tiesiskums nozīmēja, ka pozitīvās tiesības pilnībā atbilda tautas interesēm. Revolucionārās tiesiskās apziņas tā daļa, kas tieši netika uzņemta pozitīvās tiesībās, vai arī kura pakāpeniski mainījās, transformējās tādā jēdzienā kā sociālistiskās sabiedrības kopdzīves morāles normas;
f)Proletariāta diktatūra – tikmēr, kamēr pastāv ievērojamas šķiru pretrunas. Uzskatīja, ka tas tomēr atbilst jēdzienam demokrātija, jo proletariāta diktatūra atbilda vairākuma interesēm. Neparādās vairs 1978. gada konstitūcijā, jo tika uzskatīts, ka PSRS ir visas tautas valsts.…
